Международные Финансовые Институты
Latvijas Universit?te
Ekonomikas un vad?bas fakult?te
Finansu instit?ts
Refer?tu t?ma:
Starptautisk?s finansu instit?cijas strukt?ra un to darb?ba
Finansu mened?eri
2F3 kursa studenti
Antons Kres?in?
St.apl. EkFm980261
EkFm980290
EkFm980323
Zin?tniskais Vad?t?js
R?ga 2000
Saturs
Ievads
1. Starptautisk?s finansu instit?cijas
2. Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju
3. Starptautisk? ekonomisk? pal?dz?ba
1. Starptautisk?s finansu un invest?ciju pl?smas
4.Kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai
Literat?ru un avotu saraksts.
cit?du r?c?bu starptautisk?s ekonomikas pas?kumos. pie kuriem pieder
starptautisk?s invest?cijas. vispirms nepiecie?ams noskaidrot
starptautisk?s ekonomikas galven?s m?sdienu ievirzes un likumsakar?bas.
Starptautisk? ekonomika patlaban p?rdz?vo k?rt?jo destabiliz?cijas
periodu, kuru amerik??u autori d?v? par proporciju kr?zi (crisis of
proportions). ?im periodam rakstur?ga agr?ko ASV domin?jo?o poz?ciju augo?a
erozija, kas saist?ta ar Jap?nas, V?cijas un t? saucamo Klus? oke?na
piekrastes jauno industrializ?to valstu nepieredz?tu ekonomisk?s varas un
ietekmes k?pumu.
Pasaules ekonomikas probl?mas ir atkar?gas ar? no vair?kiem
galvenajiem, savstarp?ji saist?tiem, agr?k neparedz?tiem un nevad?miem
fenomeniem. Pirmais un vissmag?kais ir tre??s pasaules milz?go par?du
probl?ma. ?? tendence iez?m?j?s septi?desmito gadu s?kum?, un ??s grupas
valstu par?di jau p?rsniegusi 1 triljonu USD, kas apdraud visu
starptautisko finansi?lo sist?mu. Par?dnieku valstis par?da apkalpo?anai
nepiecie?amo augo?o summu, rezult?t? ?o valstu dz?ves l?menis k?uvis zem?ks
nek? pirms 25 gadiem. ?is fenomens noteikti J??em v?r? Latvij?, p?c
iesp?jas ierobe?ojot nep?rdom?tu ?rvalstu kred?tu ?em?anu un to pieaugumu.
N?kamais starptautisk?s ekonomisk?s situ?cijas fenomens ir katastrof?li
augo?ais ASV bud?eta defic?ts, kas piecu gadu laik? vair?k k? divk?r?ojies,
un procentu maks??ana par ?iem par?diem sasniegusi bud?eta izmaksu tre?o
augst?ko vietu p?c aizsardz?bas un soci?l?s nodro?in??anas izdevumiem.
Tre?ais fenomens ir ASV 400 miljardu USD ?r?jais par?ds, kas veidoj?s
no ?rvalstu invest?ciju p?rsvara Savienotaj?s Valstis p?r amerik??u
invest?cij?m ?rvalstis. Agr?k?s amerik??u cer?bas uz pel?as piepl?dumu
valst? no ?rvalstu invest?cij?m sagr?va ar 1985. gadu iest?jusies augo??
negat?v? ?r?j?s tirdzniec?bas bilance.
Vienlaic?gi ar to, ka ASV k?uva par liel?ko pasaules par?dnieku, Jap?na
k?uva par pasaules liel?ko kreditoru, aiz kuras cie?i seko V?cija. Bet
V?cijas kreditoriem ir divas iesp?jas - vai nu izmantot pozit?v?s eksporta
bilances summas pa?ai savas tautsaimniec?bas att?st?bai un dz?ves standarta
cel?anai, vai ar? t? var invest?t eksporta pelnu valsti, ar kuru tai ir
tirdzniec?bas disbilance. Jebkur? gad?jum? neviena no ?im probl?m?m nav
atrisin?ma bez kompleksas starpnacion?las pieejas.
N?kamais pasaules ekonomikas fenomens ir postkomunisma valstu p?reja uz
br?v? tirgus ekonomiku, kas saist?ta ar lieliem izdevumiem un ?rvalstu
invest?ciju piesaist??anu. T? V?cijas apvieno?an?s un VDR integr?cija
1993. gad? jau maks?jusi V?cijai daudz liel?kas summas nek? pl?nots. l?dz
ar to tika ieviesti jauni nodok?i un devalv?ta v?cu marka. Tas rad?ja
lielas probl?mas VFR ekonomikai.
V?cijas ekonomisk? atkalapvieno?ana s?k?s ar Rietumv?cijas markas ievie?anu
Austrumv?cij? 1990. gada 2. j?lij?. Form?l? V?cijas apvieno?ana notika
tikai 1990. gada 3. oktobri. Tom?r Austrumv?cijas situ?cij? tirgus
ekonomikas ievie?ana ir unik?la un nav sal?dzin?ma ar cit?m postkomunisma
valst?m.
1990. gad? Austrumv?cijas neto kopprodukts (GDP) nokrit?s par 16%, bet
1991. gad? jau par 30%. Tika izplat?ts m?ts par to. ka vainojams
Austrumeiropas tirgus sabrukums. Paties?b? vispirms vainojams bija nevis
tas. ka bija sabrucis tirgus. P?c Austrumv?cijas produkcijas piepras?jums
bija joproj?m. Galvenais iemesls bija tas, ka Austrumv?cijas tirg? pa?m?ju
ra?ot?jus izkonkur?ja Rietumv?cijas r?pnieki ne tik daudz p?c kvalit?tes
r?d?t?jiem, k? t?p?c, ka Rietumv?cijas produkcija bija l?t?ka. Taj? pa??
laik?, kad Austrumv?cijas ra?o?ana un eksports cieta no faktisk?s val?tas
revalv?cijas, k? ar? lielas algu pacel?anas. ?ehoslovakija, Polija un
Ung?rija sam?r? ?tri papla?in?ja savus tirgus Rietumos, jo savlaic?gi
devalv?ja val?tu.
Austrumv?cu r?pnieki uz to nek?di nerea??ja. R?pniec?bas vad?ba visp?r
"neeksist?ja", jo r?pniec?ba pieder?ja valstij un to p?rvald?ja
Rietumv?cijas izveidot? privatiz?cijas a?ent?ra "Treuhand-Anstalt"", kuras
uzdevums bija privatiz?t, nevis racion?li vad?t r?pniec?bu.
?o m?c?bu Latvijai b?tu lieti ?emt v?ra, jo ar? pie mums vair?ki min?tie
elementi sakrita. Ne Godma?a, ne Birkava vald?bas laik? valsts r?pniec?ba
efekt?vi vad?ta netika, nek?da r?pniec?bas atvese?o?anas programma netika
izveidota, bet Birkava vald?ba visp?r atteic?s veidot r?pniec?bas
programmu. pazi?ojot, ka ar r?pniec?bu visu autom?tiski izk?rto?ot tirgus
meh?nismi.
Turpm?ko divu gadu laik? Austrumv?cij? iest?j?s zin?ma ekonomisk?
atvese?o?an?s ar produkcijas pieaugumu 7% 1993. gad? un gaid?mo pieaugumu
ap 5% 1994. gad?. Invest?ciju koeficients (rate of investment) bija ?oti
augsts - 50%, ta?u bija gaid?ma t? samazin??an?s l?dz 40%. Visliel?kais
pieaugums bija v?rojams tie?i to pre?u ra?o?an?, kas tiek izmantotas
invest?cij?s (investment goods), piem?ram, met?la konstrukcijas
celtniec?bai.
Loti interesanta ir ar? ??nas pieredze. L?dz 1500. gadam ??n? bija pasaules
visatt?st?t?k? civiliz?cija. P?c tam to apsteidza Eiropa. Ta?u
kops 1978. gada, ??na pasaulei demonstr?jusi unik?lus att?st?bas tempus,
kad valsts bruto nacion?lais produkts pieaudzis vid?ji par 9% gad?. L?dz ar
to var piepild?ties prognoze, ka 2002. gad? ??nas ekonomika p?rsniegs 1978.
gada l?meni 8 reizes, sasniedzot Jap?nas. Taivanas un Dienvidkorejas
lab?kos pieauguma r?d?t?jus lab?kajos gados. Jau patlaban ??n? ir pasaules
tre?? - ceturt? liel?k? ekonomika. T?p?c amerik??u ekonomisti n?ku?i pie
sl?dziena, ka ASV ekonomika neb?s konkur?tsp?j?ga pasaul?, ja t? neb?s
konkur?tsp?j?ga ??n?.
Kop? ?? gadsimta se?desmitajiem gadiem par galveno att?st?to valstu
tautsaimniec?bas ievirzi k?uvusi ekonomikas
internacionaliz?cija. Ar? visa divdesmit? gadsimta laik? v?rojama izteikta
politisk?s un ekonomisk?s integr?cijas tendence. kas ?pa?i sp?c?gi izpau?as
Eirop?. S?kumu lai nosprauda ar 1957. gada Romas l?gumu par Eiropas
Ekonomisk?s savien?bas (European Economic Community) izveido?anu. kad s?ka
pak?peniski iedibin?t kapit?la, pre?u un darbasp?ka br?v?s p?rvieto?an?s
principu dal?bvalstu vid?.
Kapit?la p?rvieto?an?s br?v?bu noteica EEC l?guma 67. un 73. pants. 67.
pant? bija deklar?ts, ka "dal?bvalstis savstarp?ji progres?vi atcels
visus kapit?la p?rvieto?an?s (movement of capital) ierobe?ojumus,
kas pieder dal?bvalstis past?v?gi dz?vojo??m person?m, un jebkuru uz
pilson?bu vai pu?u past?v?go domicilu vai vietu, kur ?is kapit?ls ir
invest?ts, pamatotu diskrimin?ciju" (dom?ts kapit?la - J.B.).
Kas dom?ts ar terminu "kapit?ls", l?gum? nav izskaidrots. Ta?u ?is
monogr?fijas kontekst? to noskaidrot ir visai b?tiski. Tiesas precendents
Regina v Thompson, Jonson and Woodwiss izskaidro, ka ar ?o terminu
saprotamas ar? dargmetalu mon?tas. Precedents carbone v Ministero del
Tesoro izskaidro, ka ar kapit?lu saprotama ar? ?rvalstu val?ta (foreign
exchange) un fondu invest?cijas (investment of funds). Ta?u vienk?r?s
naudas p?rvedums nav tulkojams EEC l?guma 67. panta izpratn?. ?? panta
izpratn? kapit?la p?rvieto?an?s br?v?ba tiek ?stenota vien?gi tad, ja t? ir
saist?ta ar pre?u un pakalpojumu p?rvieto?anos.
?is integr?cijas process tagad ieg?jis jaun? stadij?. 1985. gad?
Rietumeiropas valstu vad?t?ji pazi?oja, ka tie v?las izveidot piln?gi
unific?tu apvien?bas iek??jo tirgu, un griez?s pie Eiropas Komisijas, lai
t? sagatavotu priek?likumus jaunas savien?bas izveido?anai 1992. gad?.
Atbildot uz ?o priek?likumu, Komisija 1985. gad? public?ja savu "Balto
gr?matu" (White Paper), kura bija noteiktas nepiecie?am?s programmas kop?
ar to ?steno?anas kalend?ra pl?nu. Viens no svar?g?kajiem ?? pl?na
noteikumiem atkal bija kapit?la br?va p?rvieto?an?s, kas Eiropas
Ekonomiskaj? asoci?cij? (EEA) attiec?b? uz ?stermi?a kapit?la kust?bu
(short-term capital movement) praks? tika ieviesta 1990. gada 1. j?lij?
tikai devi??s dal?bvalstis. Grie?ija, Portug?le, Sp?nija un ?rija noteica
p?rejas periodu.
Tikai saska?? ar ?o l?mumu EEA dal?bvalstu pilso?i ieguva iesp?ju
atv?rt banku r??inus jebkur? cit? dal?bvalsti un p?rvest neierobe?otas
summas no vienas dal?bvalsts uz otru. ??du kapit?la p?rvieto?an?s br?v?bu
Latvijas Banka bez visiem starptautiskajiem l?gumiem akcept?ja jau ar
Latvijas rub?a ievie?anu 1991. gad?.
?? integr?cijas procesa rezult?t? 1992. gada 7. febru?ri M?striht? tika
parakst?ts L?gums par Eiropas Savien?bu (Treaty Establishing the European
Community), kas sa?sin?ti tiek d?v?ts par M?strihtas l?gumu. T? pa?a gada
7. apr?l? to ratific?ja Eiropas parlaments.
L?guma m?r?is, kas noteikts Visp?r?go noteikumu B pant?, ir ??ds:
"...sekm?t sabalans?tu un past?v?gu ekonomisko un soci?lo progresu, ?pa?i
izveidojot telpu bez iek??j?m robe??m, stiprinot ekonomisko un soci?lo
sadarb?bu un izveidojot ekonomisko un monet?ro savien?bu, taj? skait?
noteikti iedibinot vienotu val?tu saska?? ar l?guma noteikumiem.”
L?guma 3. panta (c) da?? ?is pats jaut?jums deklar?ts k? ap?em?an?s
izveidot "iek??jo (respekt?vi, savien?bas iek??jo - J.B.) tirgu, kuru
raksturo visu ???r??u atcel?ana br?vai pre?u, personu un kapit?la kust?bai
dal?bvalstu starp?.
3.a panta 1. da?? ?is "iek??jais tirgus" raksturots ar "kop?jiem m?r?iem,
kas tiek ?stenoti saska?a ar atkl?ta tirgus ekonomiku (open market economy)
ar br?vas konkurences principiem".
3.a panta 2. da?? pasludin?ta "stingri fiks?ta val?tu (irrevocable)
apmai?as kursa noteik?ana, kas novedis pie vienotas val?tas ECU (European
Currency Unit) ievie?anas, bet 3. da?? noteikti ??di Eiropas Savien?bas
galvenie principi: "stabilas cenas, sapr?t?gs (sound) publisko
