finansu un monet?rais st?voklis un sabalans?ta maks?jumu bilance.
?is integr?cijas process, bez jau min?tajiem, notika ??du b?tisku agr?k?s
Eiropas nor??inu sist?mas kr?zes (ang?u sa?sin?jums - ERM) faktoru ietekm?:
— da?u ES valstu, piem?ram, Lielbrit?nijas, It?lijas un Sp?nijas,
konver?ences probl?mas;
- V?cijas atkalapvieno?an?s izrais?t? infl?cija VFR, kas tur izrais?ja
stingr?kas monet?r?s politikas ievie?anu l?dz 1992. gadam un p?c tam l?nu
depoz?ta likmju kri?anos (tas v?r? liekams Latvij? - J.B.);
- Eiropas ekonomikas kritums (recession), kas iest?j?s 1992.gada
pavasari un turpin?j?s l?dz 1993. gada vasarai ar rekorda zemu dol?ra kursu
1992. gad?;
- konceptu?lais konflikts neliel?s ERM ar zemu infl?ciju valstis starp
to val?tas stabilit?ti un pa?m?ju spiedienu kred?ta likmju samazin??an?s
virzien? (Latvij? ar? v?r? ?emams pas?kums - J.B.);
- d??u "n?" iepretim Eiropas Monet?rajai savien?bai (European Monetary
Union /EMD/).
. Starptautisk?s finansu instit?cijas.
Starptautisko ekonomisko attiec?bu ?steno?anas gait? to dal?bnieki
neizb?gami iesaist?s sare???t? starptautisko banku un finansu oper?ciju
sist?m?.
Starptautisk? banka, k? jebkur? cits daudznacion?ls uz??mums, ir
instit?cija, kas atrodas vien? valst?, bet darbojas daudz?s pasaules da??s
ar nol?ku sekm?t tirdzniec?bu un pasaules val?tas sist?mas stabiliz?ciju.
Starptautiskaj? banku darb?b? piedal?s valstu centr?l?s,
komercbankas un starptautisk?s bankas, kas darbojas ka starptautisk?s
starpvalstu organiz?cijas.
Centr?lo banku uzdevums ir ?stenot valstu monet?ro politiku, emit?jot un
lai?ot apgroz?b? valsts val?tu, kontrol?jot tas kr?jumus, k? ar? ?rvalstu
val?tu un d?rgmet?lu valsts rezerves. Da??s valst?s centr?las bankas atbild
ar? par finansu statistiku. Pasaules valstu centr?lo banku vid? visvaren?ka
ir Jap?nas banka (Bank of Japan).
Absol?to vair?kumu starptautiskas uz??m?jdarb?bas transakciju ?steno
gigantiskas komercbankas, kas ir tik varenas, ka ir sp?j?gas ietekm?t
valstu politiku. ?o banku ir desmitiem t?ksto?u, ta?u galven?s no t?m ir ap
50. T?m ir ?oti sp?c?ga ietekme uz ekonomisko att?st?bu, izaugsmi un
starptautisko uz??m?jdarb?bu. P?c skaita un rezerv?m pasaul? visbag?t?k?s
komercbankas atrodas Jap?n?. Visas liel?kas komercbankas ir iesaist?tas
val?tas tirdzniec?b?.
K? jaunatt?st?bas, t? ar? postkomunisma zemju att?st?bas programmas
bie?i finans? ar da??du ANO un ar to saist?tu instit?ciju programmu un
fondu, ka ar? starptautisko att?st?bas banku starpniec?bu. Starptautisk?s
att?st?bas bankas pamat? aizdod naudu tikai vald?b?m. Att?st?bas bankas
iedala starptautiskaj?s, nacion?laj?s un priv?taj?s. Nacion?l?s un priv?t?s
att?st?bas bankas dod aizdevumus gandr?z vien?gi priv?tajam firm?m."'
Caur starptautiskaj?m att?st?bas bank?m un fondiem, piem?ram. 1991. gad?'
pal?dz?bai un att?st?bai tika sadal?ti 8,4 miljardi USD.
No augst?k min?tas pal?dz?bas summas 4,3 miljardi tika sadal?ti grantu
veida, bet 4.1 miljards - k? koncesiju aizdevumi ar Starptautisk?s
Att?st?bas asoci?cijas (International Development Association /IDA/)
starpniec?bu. Nekonfesion?lie aizdevumi, kurus sadal?ja caur Pasaules Banku
un Starptautisko Finansu korpor?ciju, 1991. gad? bija 4 miljardi USD
negat?v? bilanc?. Granti, kas tika pie??irti b?g?u, hum?n?s, speci?l?s
ekonomisk?s un katastrofu skarto rajonu pal?dz?bas garant??anai, sasniedza
1.4 miljonus USD.
Starptautisko att?st?bas banku vid? vado?? ir Pasaules Bankas grupa, kur?
ietilpst Starptautisk? Rekonstrukcijas un att?st?bas banka. Starptautisk?
Att?st?bas asoci?cija un Starptautisk? Finansu korpor?cija.
Pasaul? past?v vair?kas starptautisk?s invest?cijas apkalpojo??s finansu
instit?cijas ar daudzpus?ju starptautisko organiz?ciju statusu.
2.Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju.
Visietekm?g?k? no starptautiskaj?m bank?m ir Starptautisk? Rekonstrukcijas
un att?st?bas banka (International Bank of Reconstructlon and Development
/IBRD/), kuru d?v? ar? par Pasaules Banku (PB) /World Bank/.
1944. gad? neliel? Bretonvudas (Bretton-Woods) ciemat? Jaunhemp?ir?, ASV.
44 valstu p?rst?vji san?ca konferenc?, kur? tie izveidoja Pasaules Banku un
Starptautisko Val?tas fondu (SVF). No t? laika abas ?is starptautisk?s
instit?cijas ir pasaules monet?r?s sist?mas balsti. Gan PB, gan SVF pieder
t?s dal?bvalst?m, kuru 1992. gad? bija 173,bet 1994.gad? - 194.
PB visu p?ckara pirmo gadu desmitu finans?ja kar? izpost?t?s Rietumeiropas
tautsaimniec?bas atjauno?anu. Kad Eiropa atguva sp?kus, PB piev?rs?s
pasaules nabadz?g?ko valstu att?st?bas finans??anai. Kop? 1944. gada t?
?iem nol?kiem izdevusi kred?tus par 210 miljardiem USD.
PB str?d? 7 000 darbinieku. T? pie??ir kred?tus un tehnisko pal?dz?bu
ekonomisk?s att?st?bas projektiem ANO dal?bvalstis no jaunatt?st?bas un
postkomunisma zemju vidus. Banka ar? sekm? citu sabiedrisko un priv?to
avotu l?dzdal?bu ?ajos finans??anas projektos. 1992. fisk?l? gada laik?
banka koncentr?ja savu darb?bu pal?dz?bas snieg?anai jaunatt?st?bas zem?m,
tr?kumcie?anas samazin??anai, priv?t? sektora att?st?bas un vides
saglab??anas sekm??anai. Caur PB 1992. fisk?laj? gad? 112 kred?tos sadal?ja
24 933 miljonus USD 43 valst?m. 1992. gad? PB bija 172 dal?bvalstis. 1992.
gad? bank? iest?j?s ar? Latvija. Z?m?gi, ka, balsojot par iest??anos PB, LR
Augst?k?s padomes deput?ti netika iepaz?stin?ti ne ar PB Stat?tiem, ne ar
izveido?anas l?gumu.
Saska?? ar Pasaules Bankas stat?tiem t? pie??ir aizdevumus vien?gi
??dos gad?jumos:
- aizdevumam j?b?t augstas priorit?tes ra?ojo?ajai sf?rai un, iz?emot
speci?lus gad?jumus, tie j?pielieto t?, lai tie atbilstu speci?lo
rekonstrukcijas un att?st?bas projektu ?rvalstu val?tu pras?b?m;
- ja aiz??mumu ?em k?ds cits, iz?emot vald?bas, aizdevuma garantam
j?b?t t?s dal?bvalsts vald?bai, kuras teritorij? projekts atrodas, vai
attiec?g?s valsts centr?lajai bankai, vai l?dz?gai instit?cijai;
- dodot aizdevumus, bankai j?r?kojas uzman?gi, piev?r?ot pietiekamu
v?r?bu tam apst?klim, vai kred?ta ??m?js vai garants var?s izpild?t savas
saist?bas saska?? ar aizdevuma l?gumu;
- no bankas tiek ?pa?i piepras?ts dar?t visu nepiecie?amo, lai garant?tu,
ka katrs aizdevums tiks izmantots vien?gi tiem m?r?iem, kam tas tika dots.
Pasaules Banka ir ar? p?d?jais aizdev?js (last resort lender) tiem, kam
visas p?r?j?s kred?ta instit?cijas atteiku?as. PB kred?tu var izlietot
jebkur? tirg?, un to nedr?kst saist?t ar priek?noteikumiem ?stenot to
noteikt? tirg?. Aiz??muma priek?likumam j?balst?s uz ekonomiskiem, nevis
politiskiem apsv?rumiem.
PB 1992. gad? vad?ja 5 ieceltie (appointed) direktori" no pasaules
liel?kaj?m finansu imp?rij?m, vi?u vietnieki un 17 iev?l?tie (elected)
direktori no cit?m valst?m. PB prezidents bija Luiss T. Prestons,
viceprezidents un speci?lais padomnieks - Villijs Vapenhanss (Preston,
Wapenhans), tr?s izpilddirektori un v?l 11 viceprezidenti. ?is pa?as
amatpersonas vada ar? IFC un IDA, kas liecina par to ?oti lielo faktisko
varu.
Pasaules Bankas galven?s m?tnes adrese ir: The World Bank. 1818 H Street.
N.W. Washington, D.C. 20433, United States. Tai ir sava p?rst?vnieciba pie
ANO Nujork?.
P?c iest??an?s PB Latvij? ar Ministru Padomes l?mumu Nr. 249 tika izveidota
Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas
bankas kred?tu programmas darba grupa (Project Implementation Unit), kam
pie??ma speci?lu nolikumu.
Starptautiskais Val?tas fonds (SVF) (International Monetary Fund /IMF/)
tika rad?ts citiem m?r?iem nek? PB. Veidojot SVF, pasaules sabiedr?ba
rea??ja uz pirmskara tr?sdesmito gadu liel?s depresijas neatrisin?taj?m
finansi?laj?m probl?m?m, respekt?vi, p?k???m, neparedz?t?m nacion?lo
val?tu kursu sv?rst?b?m un preti???b?m starp vald?b?m ?aj? sakar?.
Metode, k? ar to c?n?ties, ir noteikta SVF Stat?tos t?d?j?di, ka
dal?bvalst?m j??auj savu val?tu br?va un neierobe?ota apmai?a un j?inform?
SVF par t?d?m sav?m izmai??m finansu un monet?raj? politik?, kas var?tu
ietekm?t citu dal?bvalstu ekonomiku. Dal?bvalstis ap??m?s p?c iesp?jas
piel?got savu politiku SVF rekomend?cij?m, lai sekm?tu visas apvien?bas
vajadz?bas. Ta?u SVF nav prim?r? aizdevumu instit?cija k? PB. SVF ir
pirmais un galvenais uzraugs (overseer) p?r dal?bvalstu monet?ro un val?tas
apmai?as kursu politiku un seko to r?c?bas modelim.
SVF ir 2 000 darbinieku, un tam nav noda?u pasaul?. Ir tikai nelieli ofisi.
SVF sekm? starptautisko sadarb?bu monet?raj? un finansu jom?, sekojot
val?tas kursu politikai dal?bvalst?s. Tas tiek veikts ar konsultantu
pal?dz?bu, kas analiz? ekonomisko un finansu situ?ciju dal?bvalst?s un
konsult?to vald?bas. Kop? Latvijas iest??an?s SVF 1992. gad? ??di
konsultanti bija ar? pie mums. Diem??l pirms balso?anas par iest??anos SVF
LR Augst?kaj? padom? no "ierindas" deput?tiem tikai viens tika
iepaz?stin?ts ar fonda Stat?tiem. 1992. gad? SVF papla?in?ja savu pal?dz?bu
agr?kaj?m centr?l?s pl?no?anas valst?m, kas atrad?s p?rejas period?.
1992. gad? SVF bija 175 dal?bvalstis, 1994. gad? - vair?k par 194, ?obr?d
182. SVF izsniedz aizdevumus dal?bvalst?m nol?k? sasniegt sabalans?tu to
maksas bilanci, kas tiktu apvienota ar ekonomisko izaugsmi un stabilu
val?tas kursu. Metodes, kuras IMF pielieto attiec?b?s ar da??d?m
dal?bvalst?m, ir at??ir?gas un atkar?gas no konkr?t?s valsts mikro un
makroekonomikas.
Pieeja SVF resursiem uz papla?in?tiem pamatiem (enlarged access) iesp?jama
90 l?dz 110% ietvaros no katras valsts kvotas, tr?sgadu limiti ir 270-330%,
bet kumulat?vie limiti (cumulative limits) 400-440% kvotas ietvaros. 1991.
gad? caur SVF tika izmaks?ti 8,2 miljardi, bet 1992. gad? tikai 5,3
miljardi USD un 13, 4 miljardi SDR pie 20,9 miljardus liela kop?j? speci?lo
aiz??muma ties?bu (special drowing right /SDR/) kapit?la.
SDR ir val?tas depoz?ts, ko katra dal?bvalsts depon?jusi SVF t?s
starptautisko rezervju veid?. At??ir?b? no cit?m rezerv?m, piem?ram, t?d?m
ka zelts, SDR ir "bez?ermeniska" (intangable) vien?ba, kas parad?s vien?gi
gr?matved?bas ierakstu veid? ??d?s val?t?s: ASV dol?ros, v?cu mark?s, ang?u
sterli?u m?rci??s, fran?u frankos un jap??u jen?s.
1992. gad? SVF strauji papla?in?ja savu darb?bu, piev?r?ot ?pa?u uzman?bu
postkomunisma tranz?ta valstu p?rejai uz tirgus ekonomiku. Tehnisk? SVF
pal?dz?ba ?pa?i izpaud?s konsult?cij?s ?o valstu centr?lo banku un banku
sist?mas, k? ar? regul?jo??s sist?mas, fisk?lo instit?ciju, nodok?u
iekas??anas un politikas, bud?eta prakses un soci?l?s nodro?in??anas
izveidei. SVF organiz?ja tranz?ta ekonomikas (TE) valstu vad?bas kursus un
semin?rus.
SVF vada pieci ieceltie (appointed) direktori un vi?u vietnieki un 17
iev?l?tie direktori. SVF administr?cijas izpilddirektors ir Mi?els Kamdesi,
vi?a vietnieks ir Ri?ards D. Erbs (Michel Camdesus, Richard D. Erb). Vad?ba
