sast?v v?l no 17 direktoriem.
SVF adrese ir: International Monetary Fund. 700 19th Street N.W.
Washington, D.C. 20431, United Sates.
SVF ir ar? sava p?rst?vniec?ba pie ANO ?ujork?."
LR Augst?k? padome 1992. gada 15. apr?li pie??ma divus l?mumus un divus
likumus: Par Latvijas Republikas iest??anos Starptautiskaj? Val?tas fond?
un Par Latvijas Republikas iest??anos Starptautiskaj? Rekonstrukcijas un
att?st?bas bank?, t?s apvienotaj?s organiz?cij?s un Eiropas Rekonstrukcijas
un att?st?bas bank?. P?d?j? likuma 1. pant? deklar?ta iest??an?s bez
min?taj?m instit?cij?m ar? Starptautiskaj? Finansu korpor?cij?,
Starptautiskaj? Att?st?bas asoci?cij?, Daudzpus?j? invest?ciju garantiju
a?ent?r? un Starptautiskaj? Invest?ciju str?du noregul??anas centr?.
Kop? ?? laika LR no SVF aiz??musies vispirms 54,9 SDR (special drawing
rights), saska?? ar sist?misk?s p?rveides programmu divus aiz??mumus, katru
par 22,875 miljoniem SDR, v?l divas da?as no n?kam? aizdevuma saska?? ar
rezerves vieno?anos - kop? 9,15 miljonus SDR. T?tad pavisam SVF Latvijai
aizdevis 109,8 miljonus SDR, kas ir aptuveni 160 miljoni USD.
Kop?jie Latvijas ?r?jie par?di 1994. gada august? sasniedza kritisku
summu - vair?k par 300 miljoniem USD. 1994. gada august? LB prezidents E.
Rep?e ?o l?meni sal?dzin?jum? ar nacion?lo produktu uzskat?ja par b?stamu,
bet finansu ministrs U. Osis par pie?emamu.
Starptautisk? Att?st?bas asoci?cija (International Development
Association /IDA/), kas ir saist?ta ar PB, tika izveidota 1960. gad?. T?s
uzdevums ir g?d?t fondus att?st?bas projektiem uz koncesiju noteikumu
pamata tr?c?g?kaj?m ANU dal?bvalst?m, kuru nacion?lais ien?kums uz vienu
iedz?vot?ju bija zem 610 USD, p?c atvieglotiem noteikumiem. Juridiski un
finansi?li IDA no Pasaules Bankas ir atdal?ta, ta?u to p?rvalda vienas un
t?s pa?as personas. Kred?ti, kurus izsniedz IDA, ir konvert?jam?s val?t?s,
un tie veidojas no Pasaules Bankas pe??as summ?m. ?ie kred?ti tiek
izsniegti bez procentiem ar labv?l?gu termi?u pagarin??anu (grace periode)
l?dz desmit gadiem un 35 - 40 gadu nomaksas termi?u (maturity).
1992. finansu gad? IDA izsniedza kred?tus par 6 549 miljoniem USD 49
valst?m.
1992. gad? Latvija k?uva par IDA locekli.
IDA p?rvalda t? pati administr?cija, kas p?rvalda Pasaules Banku. Ar?
adrese ir t? pati Va?ington? un ?ujork?.
Starptautisk? Finansu korpor?cija (International Finance Corporation
/IFC/), kas ar? ir saist?ta ar IBRD, rad?ta 1956. gad?. T? ir daudzpus?ja
att?st?bas instit?cija, kas sekm? ekonomisko att?st?bu ANO dal?bvalst?s -
jaunatt?st?bas zem?s, atbalstot invest?cijas priv?taj? sektor?, sekm?jot
viet?jo kapit?la tirgu att?st?bu un stimul?jot starptautisko priv?t? tie?o
aizdevumu kapit?la pl?smu bez vald?bas garantij?m. 1992. gad? taj? bija 146
dal?bvalstis.
IFC organiz? padomdev?jus vald?b?m. 1992. fisk?laj? gad? ar IFC
dal?bvalstu finansi?lo atbalstu lika novad?ti 3 300 miljoni USD 167
projektiem 51 valst?, no t? 1 200 miljoni kred?tos, 375 miljoni akcij?s un
251 miljons garantij?s. Visi IFC kred?ti tika izsniegti p?c tirgus likm?m.
IFC adrese ir t?da pati k? Pasaules Bankai. Tai ir ar? ofiss ?ujork?
pie ANO.
Starptautisk?s finansu instit?cijas var b?t izveidotas ar? k? univers?las
organiz?cijas ANO ietvaros, k? augst?k min?t?s. re?ion?las vai
kontinent?las starptautisk?s organiz?cijas. Pirmo piem?rs ir Rietum?frikas
att?st?bas banka (West African Development Bank /BOAD/) un Austrum?frikas
Att?st?bas banka (East African Development Bank /EADB/), un Zieme?u
invest?ciju banka (Nordlc Investment Bank /NIB/). Otro piem?rs ir Eiropas
Invest?ciju banka (European Investment Bank /EIB/), Eiropas Rekonstrukcijas
un att?st?bas banka (European Bank for Reconstruction and Development
/EBRD/), ?frikas Att?st?bas banka (African Development Bank /AfDB/), ?zijas
Att?st?bas banka (AsDB) un Vidusamerikas Att?st?bas banka (Inter-American
Development Bank /IADB/).
Vairums min?to banku piedal?s ar? citu daudzpus?jo finansu instit?ciju
darb?. Piem?ram, Zieme?valstis tas ir Zieme?u Att?st?bas fonds (Nordic
Development Fund /NFD/ un Zieme?u Vides finansu korpor?cija (Nordic
Environment Finance Corporation /NEFCO/).
L?gumiem ar daudzpus?j?m starptautiskaj?m kred?ta instit?cij?m
sal?dzin?jum? ar nacion?lajiem kred?ta l?gumiem vienm?r ir priorit?rs
raksturs, un pirmos parasti uzskata par kreditoriem, kuriem ir
priek?roc?bas (preferred Creditors) aizdoto summu atmaks??an? gad?jum?, ja
uz par?du piedzi?anu pretend? vair?ki kreditori. ?o kreditoru izsl?g?ana no
t.s. Par?zes kluba, kas aptver vald?bu vai vald?bu instit?ciju kreditorus,
un Londonas kluba (abi klubi aptver komercbanku kreditorus) nebalst?s uz
at??ir?b?m ?o instit?ciju status? starptautiskaj?s ties?b?s sal?dzin?jum?
ar vi?u statusu valstu iek??j?s ties?b?s (municipal law) jaut?jum? par
par?du nomaksas priorit?ti bankrota gad?jum?. Lieta t?, ka nav nek?das
normat?v?s b?zes, kas reglament?tu suver?nu valstu bankrotu. No otras
puses, ?o starptautisko kred?ta instit?ciju dal?bvalstis parasti nodro?ina
savu ieguld?jumu imunit?ti pret jebkuru moratoriju vai arestu. Parastos
apst?k?os ?is statuss netiek apdraud?ts.
Past?v ar? tendence iztur?ties pret ?im daudzpus?j?m
(multlnational) kred?ta instit?cij?m k? pret virsnacion?liem
(supernational) veidojumiem. Ta?u praks? nek?das "virsnacion?las" varas p?r
dal?bvalst?m ?im instit?cij?m nav, neskatoties uz to, ka dal?bvalstis
da??ji dele??ju?as t?m savu suverenit?ti. ?aj? sakar?, piem?ram, Somijas
Likuma par Zieme?u Invest?ciju bankas atz??anu (Finnish Bill on Approval of
Nordic Investment Bank /18108/75/) skaidrojo?aj? pazi?ojum? (explanatory
statement) noteikts, ka "bankai nav dotas nek?das pilnvaras, kas ierobe?otu
t?s dal?bvalstu suverenit?ti, tai t?pat nav ties?bu r?koties t?, lai
publisko starptautisko ties?bu ietvaros uzliktu dal?bvalst?m oblig?tas
saist?bas. Dal?bvalstu tiesisk? atbild?ba par bankas oper?cij?m ierobe?ojas
valstu parakst?t? kapit?la ietvaros (is limited to their subscription to
capital) ".
Zieme?u Invest?ciju banka izveidota 1975. gad? uz piecu zieme?valstu
l?guma un stat?tu pamata, kas izstr?d?ti vis?s piec?s valod?s, katrs no
tekstiem ir autentisks un ar vien?du sp?ku. Viens no bankas m?r?iem -
"sekm?t zieme?valstu intereses" -, k? redzam, izteikts visai nenoteikt?
form?. Ta?u t?l?k intereses tiek preciz?tas k? pas?kumi, kas nes labumu
vismaz div?m zieme?valst?m. ?is bija ar? viens no noteikumiem jebkura
projekta finans??anai. NIB ?patn?ba ir t?, ka t?s l?gum? un stat?tos
neiz??irtus jaut?jumus var nodot Zieme?valstu Ministru Padomes izlem?anai,
kurai ir ar? ties?bas papildin?t NIB stat?tus, k? tas noteikts l?guma 2.
pant?. Ta?u ??dos gad?jumos Ministru Padomes l?mumus var pie?emt tikai
vienbals?gi.
Str?du iz??ir?anai speci?la tiesa nav noteikta. Tos izskata ANO
Starptautisk? tiesa.
P?c NIB l?guma 1. panta bankai ir pilnas juridiskas personas ties?bas (full
juridical personality), kas noz?m? ties?bas sl?gt l?gumus, ieg?t un
atsavin?t kustamo un nekustamo ?pa?umu, un ierosin?t lietu ties?. ??das
ties?bas pieder ar? Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankai saska?? ar
t?s l?guma 45. pantu un Starptautiskajai Finansu korpor?cijai ar tas l?guma
VI pantu. Ar? tre?o valstu tiesu pien?kums ir atz?t ?o starptautisko
juridisko personu statusu.
NIB stat?tos juridisk?s personas statusa ties?bsp?ja ir raksturota k? sp?ja
aiz?emties un aizdot naudu, k? ar? dot kred?tu garantijas.
NIB l?guma 5. pants noteic ?is bankas imunit?ti pret atsevi??iem l?guma
dal?bvalstu banku un tirdzniec?bas likumiem. No otras puses, taj? pa??
pant? ir noteikts, ka dal?bvalstis NIB ieg?s ar? t?das pa?as ties?bas k?
katras dal?bvalsts juridisk?s personas - bankas.
Ta?u uz NIB, piem?ram, Somij? joproj?m attiecina 29.6.1976. likuma 34.a
paragr?fa noteikumus, ka v?rtspap?riem, kas tiek izlaisti Somijas tirgum,
NIB b?s nepiecie?ams ieg?t Somijas Valsts padomes (Finnish State
Council) at?auju, jo saska?? ar VP 13.12. 1985. gada r?kojumu Nr. 955 NIB
tiek uzskat?ta par ?rvalstu organiz?ciju.
Tom?r saska?? ar NIB l?guma 5. panta 2. d. noteikts, ka uz ?o banku
neattiecina dal?bvalstu maks?jumu ierobe?ojumus (exempt) un kred?ta
politikas pas?kumus, kas jebkur? veid? apdraud bankas saist?bu izpildi.
Pant? 3. d. noteikts, ka NIB kapit?ls un t?s pe??a netiek aplikti ar tie?o
nodokli, bet 4. d. - ka t?s kred?ta l?gumi nav apliekami ar z?moga vai citu
nodokli.
Ar? Zieme?u Att?st?bas fonda (Nordic Development Fund /NDF/) l?gums paredz,
ka t? ?pa?ums un pe??a nav apliekami ar nodokli. Ta?u, t? k? bank?s str?d?
personas, kas g?st labumu no zieme?valstu soci?l?s nodro?in??anas sist?mas,
NIB ir dots pien?kums iekas?t no saviem str?d?jo?ajiem attiec?gos nodok?us
un nodevas.
NIB l?guma D?nijas ratifik?cijas akt? ?is jaut?jums izlemts, deklar?jot, ka
l?gums nedod NIB person?lam nek?das ties?bas uz imunit?ti pret viet?jo
nodok?u likumdo?anu. Pa?? NIB l?gum? par bankas person?la imunit?ti nekas
nav teikts. NIB l?guma Zviedrijas ratifik?cijas akt? noteikts v?l prec?z?k,
ka "cit?di l?gums nesatur nek?dus noteikumus par imunit?ti vai privil??ij?m
bankai, t?s person?lam vai cit?m amatperson?m (officers)".
No otras puses, ja ar? person?lam b?tu noteikta k?da imunit?te, t? saska??
ar visp?rpie?emto starptautisko ties?bu principu netiktu attiecin?ta uz
person?lu no savu pilso?u vidus.
Pasaules komercbanku elites virsotn? ir Jap?nas bankas. P?c akt?vu lieluma
1991. gad? pirmaj? divdesmitnieka Jap?nai pieder 11 bankas, bet pirmaj?
desmitniek? 8. P?c akt?viem miljonos dol?ru t?s ir:
Dai-lchi Kangyo Bank - 446 881,4; Sumimoto Bank - 428 226, 6; Sakura Bank -
421 455,0; Fuji Bank - 420 059,5; Sanwa Bank - 412 788,9;
Mltsubishi Bank -401 3327,8; Norinchukin Bank - 307 741,8 - visas Jap?n?;
Credit Agricole- 307 203,5; Credit Lyonnais -306 334,9 - abas Francij?;
Industrial Bank of Japan - 303 214,9. Vienpadsmit? p?c akt?vu lieluma ir
Deutsche Bank - 288 879,4. ?etrpadsmit? ir britu Barclays - 251 052,7:
un tikai divdesmit? ir ASV Citicorp - 216 922. Pat piecdesmit?s pasaules
liel?k?s komercbankas, kas ar? pieder Jap?nai, akt?vi p?rsniedz 100
miljardus USD.
P?c ?o banku akt?viem, sakar? ar neseno diskusiju, vai ?rzemniekiem var vai
nevar at?aut br?vi pirkt zemi un nekustamo ?pa?umu Latvij?, ?oti labi var
redz?t, ka jebkura no pasaules elites komercbank?m var bez p?l?m nopirkt
visu m?su republikas zemi kop? ar visu uz t?s eso?o nekustamo un kustamo
?pa?umu.
3. Starptautisk? ekonomisk? pal?dz?ba, starptautisk?s finansu un
invest?ciju pl?smas.
Att?st?to valstu pal?dz?bas programmu ?steno?anai ANO ietvaros
jaunatt?st?bas un tranz?ta ekonomikas zem?s izveidota ?pa?a instit?cija -
