T?I pl?sm?m, ar kur?m paredz?ts segt tranz?ta perioda izdevumu liel?ko
da?u.
iemesls ??dam l?mumam ir ar? tas, ka ekonomisk? depresija TE valstis
izr?d?jusies ilg?ka un skarb?ka nek? paredz?ts. ??da fondu iepl?de var?tu
balst?t TE valstu tautsaimniec?bu, kam?r atlabs pa?m?ju investori.
Viena no galvenaj?m ekonomikas anal?zes, rekomend?ciju izstr?des un
pl?no?anas instit?cij?m ANO sist?mas ietvaros ir ANO Komercijas,
tirdzniec?bas un att?st?bas asoci?cija (United Nations Commerce, Trade and
Development Association /UNCTAD/), kas sav? ANO 1992. gada finansu
politikas analiz? uzsv?ra, ka nacion?laj? l?meni vis?m valst?m j?koncentr?
sp?ki, lai invest?cij?m mobiliz?tu viet?jos uzkr?jumus. Jaunatt?st?bas
valstis j?uzlabo valsts regul?jo?ais meh?nisms, lai piesaist?tu ties?s
?rvalstu invest?cijas, k? ar? sekm?tu aizb?gu?? kapit?la (flight capital)
atgrie?anos un citu par?dus nerado?o finansu pl?smu (non-debt-creating)
pastiprin??anu un piesaist??anu. ?eit atz?m?sim, ka UNCTAD anal?ze un
rekomend?cijas jaunatt?st?bas zem?m ir visnota? v?r? ?emama ar? TE valstis.
UNCTAD atzina, ka ekonomiski un institucion?li efekt?vs tautsaimniec?bas
sabiedriskotais sektors var dot lielu ieguld?jumu t?l?kai ekonomikas
izaugsmei. Diem??l Latvija pagaid?m ir ?? sektora no?rd??anas, nevis
racionaliz?cijas posm?.
P?c ?urn?la "World Economic Survey" datiem, 1990. gad? att?st?t?s valstis
sa??ma 24 miljardus LJSD invest?cijas, bet jaunatt?st?bas zem?m t?s
novirz?ja 25 miljardus USD. Jaunatt?st?bas zemes 1990. un iepriek??jos
gados p?rveda uz ?rzem?m respekt?vi att?st?taj?m valst?m ik gadus ap 36
miljardus USD. 1991. gad? notika v?r? liekams pagrieziens l?dzek?u pl?sm?
starp att?st?taj?m un jaunatt?st?bas zem?m. Att?st?t?s ekonomikas uz
jaunatt?st?bas un tranz?ta ekonomikas zem?m ?aj? gad? novirz?ja 25
miljardus USD, bet jaunatt?st?bas zemes p?rveda uz att?st?taj?m vairs tikai
24 miljardus.
Invest?ciju pl?sma vis?s jaunatt?st?bas zem?s nebija vien?da. "Liek?
kapit?la" (capital-surplus) naftas ieguves valstis ieguva vair?k naudas -
19 miljardus, kas galvenok?rt notika, pateicoties naftas eksportam un
rekonstrukcijas projektu finans??anai Persijas l??a re?ion?. T? tikai
Ir?kai un Kuveitai kara post?jumu nov?r?anai 1990. gad? tika novirz?ti 29
miljardi USD, bet 1991. gad? jau 32 miljardi.
Kas attiecas uz zemu ien?kumu valst?m par?dniec?m (debt-distressed low-
income countries), tad UNCTAD VIII Par?zes Deklar?cij? Pasaules Banku un
Starptautisko Val?tas fondu aicin?ja t?m pal?dz?t ar vid?j? termi?a
koncesiju aizdevumiem.
Tom?r jau 1992. g. "World Economic Survey" pazi?oja, ka vair?kas lielos
par?dos iesl?d?ju??s valstis patst?v?gi vairs nevar?s tikt no ?iem
nospiedo?ajiem par?diem (debt overhang) ?r? un da?a no ?iem
par?diem j?noraksta k? neiekas?jami (uncollectable). Ta?u visi pl?notie
komplic?tie pas?kumi pie par?du masas samazin??an?s pagaid?m nav novedu?i.
K? atz?m?ja UNCTAD, pl?not?s ekonomisk?s atvese?o?an?s metodes, respekt?vi,
jaunas tie??s invest?cijas, aizb?gu?? kapit?la atgrie?an?s, ?rvalstu
portfe?u invest?cijas (foreign portfolio investments) un jaunu
aiz??mumu iesp?jas, visnota? ir atkar?gas no eksporta pe??as iesp?j?m.
Min?tajos gados vislab?kos tautsaimniec?bas rezult?tus par?d?ja ?zijas
att?st?bas valstis, "pateicoties lielaj?m invest?cij?m, augstai att?st?bas
politikai labi vad?tas finansi?l?s un fisk?l?s sist?mas apst?k?os".
4. Kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai
Jaut?jums par to, kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai
valsts programmu l?meni. neb?t v?l nav sekm?gi atrisin?ts. Ta?u risin?jumi
ir, un tie ir saist?ti ar visp?r?jo tautsaimniec?bas atvese?o?anu.
K? ASV izk?uva no liel?s depresijas Ruzvelta vald?bas laik?? Tika
feder?li apdro?in?ti banku depoz?ti, pie?emta valsts subs?diju programma
lauksaimniec?bas produkcijai, valsts atbalst?ja cenu un algu koeficientus,
lai samazin?tu p?rm?r?gas konkurences negat?v?s sekas, un uzs?ka
sabiedriskos darbus bezdarba ierobe?o?anai. No kr?zes izveda Keinesa
pamatota valsts regul?ta ekonomika.
Stagfl?cijas apkaro?anai amerik??u monet?risma anal?ti?u skola ieteic
ekspans?vu monet?ro politiku, kas gan saist?ta ar zin?mu infl?ciju. Ta?u
jaut?jumu kompleksi risinot, ja straujo algu un cenu pieaugumu kompens? ar
attiec?gi stimul?tu naudas masas un piepras?juma pieaugumu, tad bezdarbu
var samazin?t l?dz normai.
P?c ??rlza ?ulca teorijas, stagfl?cijas apst?k?os, pat past?vot
piepras?juma tr?kumam, j?maks? augst?ka alga un j?pace? resursu cenas, lai
saglab?tu ra?o?anu. T?tad priorit?te ir laba samaksa par labu darbu un
materi?l?s ra?o?anas saglab??ana par jebkuru cenu, jo t? ir galvenais
nodok?u maks?t?js.
Var lietot ar? t?du amerik??u ekonomisk?s aktivit?tes
palielin??anas metodi k? akciju pirk?anas stimul??anu un ener?isku
aizdevumu izsnieg?anu no valsts banku sist?mas, ar ko komercbank?s tiek
ielaistas jaunas naudas summas, kas, naudas masai palielinoties,
autom?tiski pazemina kred?ta likmes, t? liekot naudai str?d?t. Latvij? ar
nodok?u un kred?ta politikas pal?dz?bu j?pan?k, lai ?ie kred?ti tiek
novirz?ti ilgtermi?a invest?cij?m materi?laj? ra?o?an?, nevis ?stermi?a
spekulat?vaj? aprit?, no kuras valsts l?dz ?im nesp?j iekas?t nodok?us.
Viens no stagfl?cijas apkaro?anas veidiem ir ar? refl?cija, respekt?vi,
makroekonomikas politika, kas v?rsta uz piepras?juma
palielin??anu bezdarba samazin??anas nol?k?. J??em v?ra, ka algu
samazin??ana vai visp?r zems darba algu l?menis autom?tiski noved pie
piepras?juma samazin??an?s. T? neizb?gams rezult?ts ir bezdarba
palielin??an?s, k? tas patlaban v?rojams Latvij?.
T? k? Latvijas tautsaimniec?ba visnota? atkar?ga no pozit?vas ?r?j?s
tirdzniec?bas bilances, tad Moriss Born?leins m?ca, "lai uzlabotu valsts
?r?j?s tirdzniec?bas bilanci, vald?bai j?str?d? divos galvenajos virzienos.
Viens ir devalv?t val?tas kursu, lai palielin?tu eksportu un samazin?tu
importu". To pa?u var pan?kt, ar? samazinot vai p?rtraucot ?rvalstu val?tas
iepirk?anu par LB l?dzek?iem, novirzot val?tas iepirk?anai emit?jamos
l?dzek?us kred?tu izsnieg?anai materi?l?s ra?o?anas uz??mumiem.
??ds pas?kums gan, k? v?l?k redz?sim, var pasliktin?t LB bilanci, jo
p?rlieku lielas ?rvalstu val?tas summas Latvijas tirg? var devalv?t to
tirgus. Ta?u j?iz??iras, kas ir prim?rs - LB un komercbanku korporat?v?s
intereses vai materi?l?s ra?o?anas un l?dz ar to izdz?vo?anas kategoriskais
imperat?vs.
?aj? sakar? t?da?| j?izv?rt?, k?da loma Latvijas ekonomiskajos procesos
bija val?tas tirgus piln?gai liberaliz?cijai.
Val?tas br?v?s tirdzniec?bas un br?vi peldo?? kursa koncepcijas autors
ir Miltons Fridmans. Vi?? apgalvoja, ka, liberaliz?jot val?tas tirgu, tiks
pan?kti ??di pozit?vi rezult?ti:
- sist?ma autom?tiski s?ks darboties k? nacion?lo ekonomiku amortizators
pret pasaules val?tas kursu kr?z?m, t? stiprinot katras valsts monet?r?s un
fisk?l?s politikas patst?v?bu, jo, nomin?lajam val?tas kursam ce?oties,
cenas krit??oties un otr?di, t? mazinot val?tas kursa un depoz?ta likmju
sv?rst?bas;
- starptautisk?s kapit?la pl?smas noved??ot pie depoz?ta likmju glob?las
konver?ences un kapit?la invest?ciju glob?las optimiz?cijas.
Fiks?t?s Bretonvudas sist?mas kr?zes laik? 1960. gados, kad samazin?j?s
kr?to??s amerik??u zelta rezerves un bija p?rlieku ?tra dol?ru emisija, ASV
tirdzniec?bas partneri s?ka protest?t, un Fridmana koncepcija 1970. gadu
s?kum? k?uva popul?ra, ?pa?i ekonomistu, ta?u ne centr?lo valsts banku
vad?t?ju vid?. Rezult?t? att?st?taj?s valstis finansu tirgi, tie tika
atbr?voti no kontroles p?r kapit?lu, val?tas tirdzniec?bu un starptautiskos
p?rvedumus regul?jo?aj?m barjer?m.
Ta?u, k? apgalvo UNCTAD eksperti, divu p?d?jo desmitgadu pieredze neliecina
par labu Fridmana iniciat?vai, jo neattaisnoj?s absol?ti neviena no vi?a
pozit?vaj?m prognoz?m. Invest?cijas nek?uva efekt?v?kas, makroekonomiskas
nestabilit?te nemazin?j?s un valstu nacion?l?s ekonomisk?s politikas
patst?v?ba nepalielin?j?s.
Pan?kti bija tikai divi pozit?vi rezult?ti. Starptautisk?s
konkurences palielin??an?s rezult?t? izl?dzin?j?s depoz?tu piepras?jums un
pied?v?jums da??d?s eirovalutas un samazin?j?s s?k?s val?tu sv?rst?bas.
Ta?u ?is pozit?vais efekts neizplat?j?s tirdzniec?b? un r?pniec?b?, jo
pre?u un darbasp?ka pl?smas uz cenu izmai??m rea?? daudz l?n?k, nek? main?s
cenas, finansu resursi un val?tu kursi.
UNCTAD eksperti turkl?t vienpr?t?gi konstat?ju?i v?l br?v? val?tas
kursa un tirgus 7 veidu negat?v?s sekas, taj? skait?:
- palielin?jusies val?tas transrobe?u spekul?cija, kuras tendence ir pa?ai
sevi stiprin?t, radot t? saucamo "band?tu vagonu" (kas ?oti atg?dina
skandalozo "naudas vagona" lietu Latvij? - J.B.), k? ar? ?s? un vid?j?
termi?a "finansi?lo burbu?u efektu";
- starptautisko finansu pl?smu eksploziju divu p?d?jo desmitgadu laik?
nepavad?ja l?dz?gs starptautisk?s tirdzniec?bas un fizisk? kapit?la pl?smu
pieaugums;
- t?p?c nacion?lo finansu tirgu integr?cija glob?l? l?meni t?lu apsteidza
glob?lo nacion?lo ra?o?anas sp?ku integr?ciju. Nacion?lo invest?ciju
finans??ana joproj?m palikusi prim?ri atkar?ga no nacion?l? kapit?la
uzkr??anas;
- finansu tirgus globaliz?cija, pret?ji Fridmana prognoz?m, |?oti liel?
m?r? samazin?jusi nacion?l?s ekonomikas autonomiju pat t?d?s valstis k?
ASV. Val?tas kursu un kapit?la cenu sv?rst?bas vair?k sekm?ju?as nek?
mazin?ju?as to iespaidu uz nacion?laj?m ekonomik?m, ko rada ?r?j?s finansu
v?tras."
Jaut?jum? par to, kas b?tu dar?ms, ekspertu domas dal?s, ta?u vairums
ekonomistu secina, ka liber?lajai, t.s. lassez-faire, ekonomikai
stabilit?te nav rakstur?ga.
Liber?l?s ekonomikas pretinieki - keinesi?nisti - uzskata, ka tirgus
dal?bnieki vienm?r tiecas maksimaliz?t un stabiliz?t savu tirgu un pel?as
pl?smu, tiecoties monopoliz?t tirgu un konflikt?jot k? ar konkurentiem, t?
ar aug?otajiem. Tas destabiliz? tirgu, un vald?bas gribot negribot tiek
iejauktas ?aj? proces? ar ekonomikas stabiliz?cijas pas?kumiem, jo
monopoliz?cija noved pie "aplaupi P?teri, lai atdotu Paulim" efekta.
Prakses pier?d?jumi piespiedusi ekspertu vair?kumu zaud?t jebkuru
eiforiju par br?v? val?tu kursa un finansu globaliz?cijas labumiem un
rad?ju?i vi?os interesi par vald?bu iejauk?an?s pas?kumiem, kas v?rsti uz
val?tas kursu un depoz?ta likmju stabiliz?ciju. To pier?da pat p?d?jie SVF
dokumenti, kuros tas at?auj SVF dal?bvalst?m izv?l?ties, vai nu ?aut savai
val?tai br?vi peld?t, vai piesaist?t to pie k?du val?tu groza vai pie
vienas no trim galvenaj?m val?t?m."
ANO eksperti atz?m?, ka gan SVF, gan PB tom?r visnota? sekm? gan tirgus
liberaliz?cijas, gan val?tas stabiliz?cijas strat??iju, pieprasot t?m
valst?m, kas aizsarg? savu ekonomiku, kompens?jo?i devalv?t savu val?tu. ?o
pras?bu ?steno?ana jaunatt?st?bas zem?s gan novedusi pie
infl?cijas samazin??anas, ta?u samaks?jot par to ar kapit?la cenas
pieaugumu un naudas defic?tu. Analogi rezult?ti pan?kti ar? Latvij?.
Tom?r saska?? ar SVF pa?a dokumentiem paaugstin?ts kapit?la mobilums stipri
v?jin?jis nacion?lo monet?ro un fisk?lo pas?kumu sp?ju pan?kt
makroekonomikas stabilit?ti. Kapit?la mobilums pastiprin?jis starptautisk?
finansu tirgus sp?ku izjaukt monet?r?s politikas stabiliz?ciju. Tas
sekm?jis konkurences stimul?tu nodok?u samazin??anu, val?tas kust?bas
neregul?ciju un naudas sl?p?anu ?rzem?s, kas samazin?jis vald?bu uzkr?jumu
pieauguma tempus no 3,5% gada nacion?l? produkta (GNP) 1967.-1973. gad? uz
0,3 % GNP laik? no 1980. l?dz 1990. gadam." Vienlaic?gi ar vald?bu
iekr?jumiem ar? person?gie iekr?jumi nokritu?ies no 26% GNP 1973. gad? uz
20,5% GNP 1988-gad?.
V?l vair?k, SVF dokumenti pier?da, ka priv?tajam val?tas tirgum rakstur?gi
"bandvagonu un finansu burbu?u efekti" (bandwagon and financial bubble
effect), kas vies trauksmi par liberaliz?t? finansu tirgus rad?tu gaid?mu
glob?lu finansu kr?zi. SVF uzr?da, ka 1970. un 1989. g. biju?as 9 ??das
kr?zes, bet 6 notika 80. gados. Visos ?ajos gad?jumos aug?ot?ji strauji
pac?la kred?ta likmes (glu?i k? Latvij?). Visos, iz?emot vienu no ?iem
gad?jumiem, bija nepiecie?ama valstu centr?lo banku iejauk?an?s, lai gl?btu
no katastrofas izplat??an?s."
?emot v?r? ?os secin?jumus, Starptautisko Noregul?jumu bankas dal?bvalstis
iz???r?s par stingru uzraudz?bu p?r bank?m un koordin?tu pretkr?zes
darb?bu.
Liela noz?me ?aj? kontroles sist?m? ir fiks?tajam val?tas kursam. T? SVF
eksperti atz?m? ?ehijas pan?kumus infl?cijas apkaro?an?, tautsaimniec?bas
stabiliz?cij? un nor?da, ka tas pan?kts ar pas?kumiem, kuru vid? bija
fiks?ts val?tas kurss un vair?kk?rt?ja savas val?tas devalv?cija.
Kaut ar? jaunu fiks?tu val?tas kursu ievie?ana netiek uzskat?ta par
atrisin?jumu, tom?r UNCTAD eksperti uzskata, ka zin?mi kapit?la
starptautisk? mobiluma ierobe?ojumi ir k?uvu?i par sine qua non (latin. -
oblig?ts priek?noteikums). Viens no priek?likumiem ir glob?li aplikt
starptautisk?s val?tas tirdzniec?bas finansu oper?cijas ar nodokli, kas
praktiski neb?t nav neiesp?jami.
?emot v?ra, ka 1993. gad? Latvijas nacion?lais ien?kums bija ap 621 USD uz
1 iedz?vot?ju, bet sal?dzin?jumam jau 1988. gad? t?d?s ?oti tr?c?g?s
valstis k? Ekvador? tas bija 1.046 USD, Bolivij? - 660. Benin? - 335, Tong?
- 850, Taizem? - 9.160, Bermudu sal?s - 23.000, biju?aj? Kurzemes
hercogistes kolonij? Trinidad? un Tobago - 3070, bet ASV 1990. gad? -
21.974 USD uz vienu iedz?vot?ju, tad ?pa?i svar?gi Latvijai ir ANO ekspertu
sl?dzieni par val?tas politiku attiec?b? uz jaunatt?st?bas zem?m, jo
izv?rstu UNCTAD anal??u par Baltijas valstu ekonomiskaj?m p?rv?rt?b?m
pagaid?m nav.
ANO eksperti konstat?, ka kapit?la starptautisk? mobiluma ietekme uz
jaunatt?st?bas zemju ekonomik?m ir v?l negat?v?ka nek? uz att?st?taj?m
ekonomik?m, jo ?o valstu tautsaimniec?ba ir daudz neaizsarg?t?ka pret
val?tu kursu sv?rst?b?m un ?okiem.
T?, piem?ram, val?tas kursa sv?rst?bu koeficients jaunatt?st?bas
zem?s glob?li fiks?t?s val?tas kursu sist?mas laik? no 1973. l?dz 1980.
gadam vid?ji bija 4,89 pret 11,84 br?vi peldo?? kursa politikas 1981.- 90-
jos gados, turpretim att?st?taj?s valstis tas bija 2,07 pret 2,74.'
?aj?s pa??s jaunatt?st?bas zem?s kapit?la "b?g?ana" un ?r?jais par?ds p?c
fiks?t? kursa, piem., 1978. gad? attiec?gi bija 47,30 un 113,70 miljardi
dol?ru, bet peldo?? un br?v? val?tas eksporta 1988. gad? 184, 01 miljardi
USD "aizb?ga" un tika nosl?pti ?rvalstis, ?r?jam par?dam ?aj?s valstis
pieaugot l?dz 360, 43 miljardiem USD.
Sprie?ot p?c t?, ka p?c U. O?a un E. Rep?es vair?kk?rt?jiem pazi?ojumiem
tikai p?ris "liber?l?s ekonomikas" gadu laik? no Latvijas "aizb?gu?i" un
nosl?pti ?rzem?s 10 miljardi USD, bet Latvijas ?r?jais par?ds tr?s gadu
laik? jau p?rsniedzis 300 miljonus USD, m?su valsti ?ie val?tas b?g?anas un
?r?jo par?du pieauguma tempi ir biju?i daudz ?tr?ki.
Lati?amerikas un Karibu j?ras valstis, kur?s vairum?, k? redz?j?m,
ekonomiskie r?d?t?ji ir daudz lab?ki nek? Latvij?, val?tas tirdzniec?bas un
t?s pl?smu liber?lisma gadus sauc par zaud?to desmitgadi. Noskaidroj?s
vienk?r?a likumsakar?ba: jo v?j?ka valsts ekonomika, jo maz?k t? sp?j?ga
pretoties ?r?jo val?tas ?oku negat?vajai ietekmei. Turkl?t visas ?is
valstis starptautisk?s banku instit?cijas piespieda ar? uz?emties
atbild?bu par savu priv?t?pa?nieku ?r?jiem par?diem, kurus t?d?j?di
n?c?s socializ?t.
Respekt?vi, nodok?u maks?tajam n?c?s no savas kabatas atdot naudu, ko
priv?tie zag?i bija nozagusi un nosl?pusi ?rzem?s savos slepenajos banku
r??inos. Tie?i tas pats tiek prognoz?ts ar? Latvij?, jo gan SVF, gan PB
p?rst?vji ir vair?kk?rt par ?o jaut?jumu izteiku?ies, ka vi?us maz
interes?, ka daudzus no vi?iem sa?emtos kred?tus no priv?tuz??m?jiem
atdab?t neizdosies. ?o kred?tu atdo?anas garants ir Latvijas valsts.
Priv?tie par?di stipri paaugstin?ja jaunatt?st?bas zemju valstu fisk?lo
par?du kop?jo slogu, bet kapit?la b?g?ana sa?aurin?ja nodok?u b?zi, kas v?l
palielin?ja bud?eta defic?tu. V?l vair?k - savas val?tas devalv?cija
palielin?ja par?du atmaks??anai nepiecie?am?s summas, papildus palielinot
bud?eta defic?tu. Vald?bas oblig?ciju p?rdo?ana ?? defic?ta seg?anai atkal
k?pin?ja infl?ciju. Tas, ka pa?u val?tas pel?ai bija at?auts aizb?gt,
rad?ja kapit?la defic?tu iek??j? finansu tirg?, kas autom?tiski fantastiski
augstu pac?la gan diskonta, gan kred?ta likmes. ?ie faktori stimul?ja jaunu
infl?cijas spir?li valsti un atbaid?ja ilgtermi?a investorus.
ANO eksperti ar statistiku pier?da, ka "aizb?gu??" kapit?la repatri?cija
radik?li vismaz par 5-10% palielin?tu iekas?to nodok?u summas, samazin?tu
devalv?ciju un ?r?jo par?du, uzlabotu st?vokli kapit?la iek??j? tirg?,
samazin?tu bud?eta defic?tu, k? ar? iek??jo un ?r?jo par?du. Katram
saprotams, ka tas dotu iesp?ju Latvij? samazin?t nodok?u slogu.
ANO eksperti uzskata, ka SVF rekomend?cijas jaunatt?st?bas zem?m ne?em v?r?
?os anal?tiskus datus. SVF rekomend?cij?s starptautisk?s kapit?la pl?smu
sv?rst?bas un mant?go ??iru iesp?jas izvainoties no kapit?la kontroles un
savu ?rvalstu kontu aplik?anas ar nodok?iem uzskata par neizb?gamu ?aunumu,
kam vi?i iesaka pieska?ot ?o valstu finansu politiku.
SVF visum? vien?di vis?m jaunatt?st?bas valst?m rekomend? stabiliz?t cenas,
val?tas kursu un valsts bud?etu, vienlaic?gi atce?ot jebkuru kontroli p?r
depoz?tu likm?m un kapit?la transrobe?u migr?ciju. SVF iesaka radik?li
samazin?t nodok?us uz pel?u, kapit?lu, dividend?m un ?pa?umu, lai t?d?j?di
sekm?tu kapit?la repatri?ciju un invest?cijas. T?tad SVF, k? atz?m? UNCTAD
eksperti, jaunatt?st?bas zem?m ar to daudz v?j?ko tautsaimniec?bu rekomend?
dar?t to, ko nav sp?jusi paveikt neviena no att?st?taj?m industri?laj?m
valst?m, respekt?vi, stabiliz?t makroekonomiku ar ortodoks?liem,
monet?riem un fisk?liem pas?kumiem liber?la iek??j? un ?r?j? finansu
tirgus apst?k?os.
Ta?u SVF iek??jos dokumentos neb?t nav paredz?ta akt?va kapit?la iepl??ana
valst?s, kas seko fonda standarta liberaliz?cijas rekomend?cij?m. SVF
paredz ?oti l?nu un nevienm?r?gu jaunatt?st?bas valstu pievieno?anos
starptautiskajiem kapit?la invest?ciju tirgiem; jo l?n?ku, jo liel?ki
?r?jie par?di, jo tie?i ?im valst?m n?ksies maks?t augst?kus kred?ta riska
procentus vai ar? t?s tiks piespiestas parakst?t speci?lus kred?ta l?gumus,
kas p?rnes?s ar val?tas kursu sv?rst?b?m un saist?bu izpild??anas k?umem
saist?to risku uz par?dnieku , ka tas notika ar? ar Latviju.
Statistikas dati t?pat pier?da, ka t?m valst?m, kas strikti sekoju?as SVF
rekomend?tajai liberaliz?cijas politikai, invest?ciju reitings ir daudz
zem?ks nek? ??nai un Zieme?korejai, kuras joproj?m pieder pie centraliz?tas
pl?no?anas valst?m. Piem?ram, Indija un tr?s liel?k?s Latinamerikas valstis
savu invest?ciju reitingu zaud?ja tie?i tad, kad intens?vi ?stenoja SVF
liberaliz?cijas rekomend?cijas.
SVF pret?ji sav?m rekomend?cij?m tagad pats atz?st: "T? k? jaunatt?st?bas
zemju iedz?vot?ji dro?i vien grib ieguld?t savu kapit?lu starptautiski p?c
iesp?jas daudzveid?g?k, kas palielina invest?ciju dro??bu, nav ticams, ka
viss "aizb?gu?ais" kapit?ls atgriez?sies pat pie vislab?k?s ?o procesu
sekm?jo?as politikas.'' No t? vien?gi j?secina, ka nevajag ?aut kapit?lam
aizpl?st no valsts.
Literat?ru un avotu saraksts.
1. Акулова Г. «Международные Валюто-финансовые организации»
1997 Москва
2. Driscoll D.D. «What is the International Monetary Fund» 1992 Washington
3. Boj?rs J. «Starptautisk?s invest?c?jas» 1995 R?ga
4. ?rvalstu fondu un pal?dz?bas programmu katalogs.
5. Смыслов Д. «Международный Валютный Фонд: современные тенденции» 1998
Москва
6. Allan R. “International finance strategies for developing countries “
1997 Oxford
7. Aylward A. “Trends in capital finance In developing countries
