ANO Att?st?bas programma (UN Development Programme /UNDP/).
P?c ekspertu dom?m, l?dz tre?da?ai no ?is pal?dz?bas nereti non?k nevis
?stajam adres?tam, bet gan organiz?t?s noziedz?bas rok?s.
ANO eksperti uzskata, ka donoru valst?m starptautisk?s pal?dz?bas pl?sma
jaunatt?st?bas un postkomunisma zem?m j?virza ??dos sektoros:
a) pla?ai sektor?lai sadarb?bai, r?pniec?bas un lauksaimniec?bas
ra?ojo?ajos sektorus, tirdzniec?bas, transporta un komunik?ciju sekm??anai;
b) uz??mumu att?st?bai un priv?t? sektora sekm??anai, sabiedrisk? un
priv?t? sektora savstarp?jai sadarb?bai;
c) kooper?cijai noteiktu sabiedrisko labumu un pakalpojumu snieg?an?
(izgl?t?ba, p?tniec?ba, infrastrukt?ra, vide);
d) tirdzniec?bas sadarb?bas projektiem no liber?l?s tirdzniec?bas zon?m
l?dz muitas ?nij?m un koptirgiem (common markets).
Nav ?aubu, ka tie?i ??dai j?b?t ar? Latvijas tautsaimniec?bas atvese?o?anas
priorit??u sec?bai, ta?u abas pirm?s p?catmodas vald?bas r?koju??s pret?ji.
Ar?j? pal?dz?ba tranz?ta vai postkomunisma valstu tautsaimniec?bai
(transition economies/TE/), pie kur?m pieder ar? Latvija, tiek organiz?ta
ar da??du pas?kumu pal?dz?bu. P?c ANO Ekonomikas komisijas Eiropai /EKE/
(Economic Commission for Europe /ECE/) datiem, past?v briesmas, ka ar sav?m
probl?m?m -ieilgu?o ekonomikas lejupsl?di un 11 % bezdarbu Eiropas
Savien?bas valstis - p?r?k aiz?emtie Rietumi var nepietiekami efekt?vi
atbild?t uz austrumvalstu vajadz?b?m. Ta?u postkomunisma valstu neveiksme
tautsaimniec?bas p?rk?rto?an? palielin?s politisk?s nestabilit?tes draudus
Eirop?.
Tranz?ta ekonomiku (TE) p?rk?rto?anas procesu stipri ietekme tas, ka
komerci?lie un pat ofici?lie kreditori un investori joproj?m izturas
uzman?gi pret ieguld?jumiem ?aj?s valstis. ?oti nedaudzas TE valstis ieg?st
priv?to finans?jumu no Rietumiem. T?p?c ?? monogr?fija var?s dot zin?mu
izskaidrojumu, k?p?c tas t? notiek un ka invest?ciju pl?smu piesaist?t.
Un t? viens no investoru attur?bas galvenajiem iemesliem ir jau eso?ie
lielie da?u Austrumeiropas valstu par?di. T?p?c vair?k?m no ?im valst?m
vairs nav pieejami Rietumu komercbanku kred?ti, iz?emot atsevi??us
tirdzniec?bas kred?tus.
Ung?rija un ?ehija diversific?ju?as savu kred?tu ?em?anu oblig?ciju tirg?,
un m?rena tie?o ?rvalstu invest?ciju (T?I) piepl?de tur turpin?s. Cit?s
valstis pa?i uz??mumi ieman?ju?ies dab?t komerckred?tus Rietumos.
P?c EKE dom?m, vairums TE valstu ?rvalstu val?tas rezervju veido?an? un
importa spr?dzienveida att?st?b? ?rpus iesp?j?m, k?das var?tu pie?aut to
pel?a no eksporta, ir piln?gi atkar?gas no starptautisku finansu
instit?ciju fondu aizdevumiem. Ar? Latvijas prakse r?da, ka vairums
starptautisko instit?ciju kred?tu paties?ba iepl?st nevis ra?ojo?aj?, bet
gan importa tirdzniec?bas un spekulat?vaj? sf?r?.
Tom?r neb?t ne visas nu ?im valst?m ir sp?ju?as ieg?t Starptautisk? Val?tas
fonda uztic?bu un kred?tus. 1993. g. novembri tikai 12 no 26 tranz?ta
ekonomikas valst?m izdevies nosl?gt finansu l?gumus ar SVF, bet tikai 7 no
t?m, laj? skait? Latvijai, izdevies ar SVF nosl?gt pal?dz?bas l?gumus
(stand-by agreements, arrangements), saska?? ar kuriem t?s no SVF var
aiz?emties kapit?lu noteikta limita ietvaros.
Vislab?k? situ?cija ir ?ehij?, kas bud?eta p?rpalikuma iespaid? ieguvusi
lielu kapit?la piepl?di. L?dz ar to varam secin?t, kam?r Latvijas ra?ojo??
sf?ra praktiski ir sagr?ves st?vokli un valsti ir liels bud?eta defic?ts,
k? vairum? tranz?ta ekonomikas valstu, uz kur?m invest?ciju pl?smas ir
ierobe?otas, m?su republik? uz liel?m tie?o ?rvalstu invest?ciju (T?I)
pl?sm?m nav ko cer?t.
Absol?t? vairum? TE valstu, k? atz?st EKE, att?st?bas tempi ir piln?gi
atkar?gi no ?rvalstu invest?ciju, kred?tu, tehnolo?ijas un know-how
iepl?des. Ta?u to pl?sma atkar?ga ar? no katras valsts kred?tsp?jas
(creditworthiness), kas vairum? TE valstu ir sam?r? zema.
?aj? sakar? T?I un portfe?u invest?cij?m, par t?m tuv?k run?sim v?l?k, ir
priek?roc?bas t?p?c, ka t?s neb?t ne oblig?ti pieprasa saist?bas kred?tu
apkalpo?anai (servicing).
Liel?kie kred?tu ??m?ji TE valstis ir ?ehija un Ung?rija. ?ehija ieguva
kred?tus Eirotirg? (Euromarket credit), izmetot eirodol?ru tirgu
(.Eurodollar market) oblig?cijas par 375 miljoniem dol?ru, k? rezult?ta
tika ieg?ts 35 miljardu j?nu kred?ts.
Ung?rija diversific?ja savus 1993. gada kred?tus starp Austrijas ?ili?iem,
?veices frankiem, j?n?m un ASV dol?riem.
Kopuz??mumu un T?I statistika TE valstis 1990.-1993. gad? miljonos USD
|Valsts |Kopuz??mumos |Neto TAI |Uz |
| | | |iedziv.|
| |1992 |1993 |199|1991 |1992 |1993 |1993 | |
| | | |0 | | | | | |
|?ehija |3120 |3700 | | |983 |600 |455 |70 |
|Slov?kija|2875 |3948 | | |71 |35 |90 |70 |
|Ung?rija |13 218 |15 311 |311|1 459 |1 471|641 |566 |110 |
|Rum?nija |20 684 |26 249 |18 |37 |73 |41 |27 |2 |
|Igaunija |2662 |4052 | | |58 |18 |61 |78 |
|Latvija |2612 |2700 | | | | | | |
|Lietuva |2000 |2700 | | | | | | |
|Krievija |3252 |5249 | |100 |800 | |375 |7 |
?emot v?ra TE valstu ierobe?oto iesp?ju ieg?t priv?tos Rietumu kred?tus,
p?c EKE dom?m, ?o valstu att?st?ba tuv?kaj? p?rskat?maj? n?kotn? liel? m?r?
b?s atkar?ga no starptautisko kred?ta instit?ciju - SVF, Pasaules Bankas,
Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?tas bankas - un att?st?to valstu
divpus?ji garant?tajiem kred?tiem (official funding), kurus TE valstis
izmanto v?l sam?r? maz. Tom?r biju??s PSRS par?di 1992. gad? izauga par
aptuveni 8 miljardiem USD.
Sam?r? mazie komerckred?tu aizdevumi TE valst?m izskaidrojami ar to, ka
Rietumu apdro?in??anas sabiedr?bas tos nelabpr?t, ierobe?oti (restrictive)
un d?rgi apdro?ina. T? viet? pieaug starptautisko kred?ta instit?ciju
aizdevumu pl?sma.
Starptautisko kred?ta instit?ciju aizdevumi Austrumeiropai 1991. 1993. gad?
miljonos USD
|Bankas/gadi |1991 |1992 |1993 |
|Starptautisk? |1 274 |1 148 |544 |
|Rekonstrukcijas un | | | |
|att?st?bas banka | | | |
|Eiropas Invest?ciju |30 |143 123 |120 |
|banka Eiropas | | | |
|Rekonstrukcijas un | | | |
|att?st?bas banka | | | |
|Starptautiskais |3716 1 166 |836 |40 |
|Val?tas fonds G-24 | | | |
|Kop? |6 184 |35 118 |939 |
No SVF ne visas no TE dal?bvalst?m ir iz??mu?as visu savu kred?ta
limitu.
No Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankas 1/3 kred?tu garant?ti
telekomunik?ciju sektoram. T?l?k seko kred?ti ra?ojo?ajai sf?rai un tad
ener??tikai.
Eiropas Invest?ciju bankas (E1B) kred?ti visvair?k izmantoti
"glob?liem" projektiem, kas sadal?ti viet?j?m bank?m, mazajiem un vid?jiem
uz??mumiem, ra?ojo?ajai sf?rai, t?rismam un citiem pakalpojumu veidiem,
ener?ijas taup??anai, vides aizsardz?bai, telekomunik?cij?m,
transportam, ce?iem un ener??tikai. EIB 1993. gad? bija ties?bas aizdot
Austrumeiropai l?dz 3 miljardiem ECU, koncentr?joties uz kapit?la
invest?cij?m infrastrukt?ras projektos un tirdzniec?bas un ra?ojo??s sf?ras
att?st?bu.
Pasaules Bankas kred?ti TE valst?m s?k?s 1993. gad?, un no tiem 2/3
izdal?tas Austrumeiropai. Kop? PB aizdevusi 18 valst?m. Starptautiskajai
Rekonstrukcijas un att?st?bas bankai pieder
priorit?te visu kreditoru vid? kred?tu atmaks??an? (waiver of the negative
pledge rule).
Kop?j?s finansu pl?smas uz TE valst?m p?d?jos gados sasniegu?as 18-22
miljardus USD. Tom?r no vis?m ?im valst?m nov?rota liela nacion?lajai
ekonomikai nepiecie?amo cieto val?tu kapit?la b?g?ana (capital flight). T?
EKE l??, ka tikai no Krievijas 1992. gad? aizb?ga 6 miljardi USD, bet tikai
1993. gada pirmaj? pus? jau 5 miljardi USD. 1994. gad? Krievij? p?c
It?lijas un Francijas piem?ra ieviesta finansu kontrole kapit?la b?g?anas
un kr?p?anas nov?r?anai ?aj? jom?. Tur tiks ieviesta savstarp?ji atdal?ta
eksporta, banku un muitas uzskaites sist?ma. Turpm?k Krievijas pre?u
eksport?t?jiem j?repatri? visa pe??a. Latvij? t?du pas?kumu nav, ne
Godma?a, ne Birkava vald?ba tos nepl?noja.
TE valstu attiec?bas ar Londonas un Par?zes komercbanku klubiem. Polija
piln?gi p?rtrauca apkalpot savus ?r?jos par?dus 1980. gad?. Neskatoties uz
l?gumu ar Par?zes klubu 1991. gad?. komercbankas no Polijas kredit??anas
izvair?s. Vieno?an?s ar SVF 1993. gad? atv?ra ce?u l?gumam ar Londonas
kluba banku kreditoriem. Polija sarun?s ar Par?zes klubu mekl? priv?t?
sektor? par?da atlai?anu par 50%, ta?u bankas negrib par?du samazin?t
vair?k k? par 28-35%.
Bulg?rija pasludin?ja par?du nomaksas moratoriju 1990. gad?, nosl?dzot
divus par?du atlik?anas l?gumus ar Par?zes klubu. 1992. gad? t? s?ka
apspriest par?da izk?rtojuma l?gumu ar Londonas klubu, kas tur 9-10
miljardus USD Bulg?rijas kred?tu. Ar SVF apspriesta 0,3-0,4 miljardu par?da
atlik?ana.
L?dz?g? situ?cij? ir Krievija, kas atzinusi atbild?bu par PSRS
par?diem.
Ofici?l? pal?dz?ba. Pirms da?iem gadiem Rietumvalstis vienoj?s par finansu
pal?dz?bas snieg?anu TE Austrumeiropas valst?m nol?k? aizvietot
komerckred?tu ierobe?oto pieejam?bu. T? ar G-24 starpniec?bu ??m valst?m
tika novad?ti kred?ti 51 miljarda USD apjom?, galvenok?rt grantu un
koncesiju aizdevumu veid?. "3 miljardi no G-24 kred?tiem izdal?ti biju??s
PSRS valst?m, Baltijas valstis ieskaitot. ?aj? summ? ieskait?ta ar? nauda
d?van?m un p?rtikai ?rk?rt?jai pal?dz?bai.
6,9 miljardi USD kred?ti 1991. gad? vis?m TE valst?m, sal?dzinot ar 61,5
miljardiem jaunatt?st?bas zem?m, protams, nebija daudz.
Neskatoties uz to, ka 50-60% no invest?ciju projektiem TE zem?s garant?
daudznacion?l?s att?st?bas bankas, p?c EKE dom?m, bilance tom?r j?savelk,
balstoties uz pa?m?ju resursiem.
Eiropas Savien?ba (ES) uzskata, ka TE j?pal?dz att?st?t sakaru tiklus,
transportu, ce?us un infrastrukt?ru visp?r, jo to atpalic?ba TE valstis
kav? ES eksportu. Eiropas Padome t?s Edinburgas s?des laik? nol?ma, ka EIB
var?tu segt l?dz 75% no TE valstu invest?ciju projektiem infrastrukt?ras
att?st?bai, sal?dzinot ar agr?kajiem 50%. Kop? ar PHARE finans?jumiem tas
var?tu veidot 70-90% no infrastrukt?ras projektu izmaksu finans?juma. ?o
finans?jumu nolemts novirz?t ?oseju, dzelzce?u, telekomunik?ciju
moderniz?cijai un ener??tikai, jo slikta infrastrukt?ra ir ???rslis
