Personala vadishanas un motiveshanas psihologiskie aspekti
T?ma: Person?la vad??anas un motiv??anas psiholo?iskie aspekti
Titullapa
Anot?cija
Saturs
Ievads
1. Person?la vad?bas teor?tiskais skaidrojums psiholo?isk? aspekt?
1. Person?lvad?bas b?t?ba, noz?me un strukt?ra
2. Cilv?ku vajadz?bas k? darba uzved?bu noteico?ais faktors
3. Person?la vad??ana motiv?cijas kontekst?
2. Motiv?cijas teoriju referat?v? anal?ze un sal?dzin??ana
3. Person?la motiv??ana un vad??ana uz??mum? “ZAUER”
3.1. Uz??muma specifikas raksturojums
3.2. Person?la loma firmas “ZAUER” darb?b?
3.3. Uz??mum? past?vo??s situ?cijas anal?ze person?la vad??anas jom?
3.4. Firmas darbinieku apmierin?t?bas p?t?jums (p?t??ana)
3.5. P?t?juma rezult?tu anal?ze
secin?jumi un priek?likumi
kopsavilkumi (krievu, ang?u)
izmantot?s literat?ras un avotu saraksts
IEVADS
Pasaule main?s arvien strauj?k, nesot ne tikai jaunas iesp?jas, bet
ar? jaunus s?ncen?us. Pasaules tirgus ir k?uvis pies?tin?ts un iz??mums nav
ar? Latvija. ?odien uz??mumiem j?r??in?s ar viss?v?ko konkurenci.
Lai iztur?tu konkurenci, ir nepiecie?ams ap?aub?t un pilnveidot visu,
kas dar?ts l?dz ?im. Ir strauji j?main?s, j?atmet visu lieko, j?mekl? jauni
ce?i un iesp?jas.
Viens no vissvar?g?kajiem jebkuras organiz?cijas konkur?tsp?ju un pat
izdz?vo?anu noteico?iem faktoriem ir cilv?ki proti uz??muma person?ls.
Person?la noz?mi pat gr?ti p?rv?rt?t, jo cilv?ku darbs ir visu p?r?ju
organiz?cijas resursu izmanto?anas dzin?jsp?ks. Ja darbinieki nepild?s
savus tie?us pien?kumus gandr?z visi procesi pasaul? apst?sies. Savuk?rt,
ja darbinieki b?s pietieko?i ieinteres?ti pat?r?t savas sp?jas
organiz?cijas lab? un dar?s to labpr?t?gi, tad ??da uzved?ba ved?s pie dot?
uz??muma uzplaukuma.
Vis?s att?st?taj?s valst?s jau da?us desmitgadus atpaka? atzina
efekt?vas personalvad?bas nepiecie?am?bu. ??s jaut?jums tika pla?i p?t?ts,
vair?ki zin?tnieki izvirz?ja savas koncepcijas. ?obr?d pasaul? nav vienot?
viedok?a attiec?b? uz cilv?ku resursu izmanto?anu, p?t??anas un
att?st??anas process turpin?s. Da?k?rt praks? pielieto diametr?li pret?jas
teorijas un t?s visas darbojas sal?dzino?i efekt?gi.
Bet diem??l Latvij? person?la vad??ana k? zin?tne par?d?j?s pag?ju?a
gadsimta devi?desmito gadu vid?. Tom?r daudz?s organiz?cij?s ?? dz?ves
nepiecie?am?ba eksist? vel aizv?sturisk? form?. Var teikt, ka v?l l?dz
galam nav izmain?jusies sabiedr?bas attieksme pret ?o vad?bas teorijas
atzaru un joproj?m darboj?s vecie padomju uzskati. Daudz?s tautsaimniec?bas
nozar?s joproj?m eksist? uz ra?o?anu nevis uz cilv?ku orient?t? kadru
politika. Cilv?ks tiek uzskat?ts par mazv?rt?gu m?r?a sasnieg?anas
l?dzekli, jo darbasp?ka izmaksas Latvij? ir sal?dzino?i zemas. Kaut gan
vair?k un vair?k vad?t?ju cen?as p?riet uz modernu darba organiz?cijas
sist?mu.
Attiec?b? uz person?lu ir j?maina veids un attieksme, k? izgl?tot
cilv?kus un organiz?t procesus uz??mum?. Bie?i vien vad?t?js nav m?c?jies,
k? to j?dara. Vi?? ien?k uz??mum? k? in?enieris un pirm?m k?rt?m
nodarbojas ar produkcijas ra?o?anu. Diem??l j?atz?st, ka Latvij? v?l
joproj?m daudzos uz??mumos past?v vec?s vad??anas un organiz??anas metodes,
bet es dom?ju, ka laiks un augo??s pras?bas sabiedr?b? izn?d?s visu
neprodukt?vo un rezult?tus neneso?o.
T?p?c ?aj? darb? grib?tu apskat?t un izv?rt?t person?la noz?m?gumu
jebkur? uz??mum?. Kaut ar? uz??muma produkt?vs darbs ir atkar?gs no
att?st?t?m tehnolo?ij?m, tom?r cilv?ks ir tas, kas veic intelektu?lo darbu.
Vad?t?jam ir j?prot iesaist?t indiv?du komand?, lai vi?u savstarp?j?
sadarb?ba nodro?in?tu nepiecie?amo v?rt?bu rad??anu. Uz??muma person?ls ir
j?uzskata par sava veida invest?cij?m. Uz??muma veiksm?gai darb?bai
darbinieku potenci?ls un zin??anas tiek uzskat?tas par galvenajiem
pamatnoteikumiem.
Visi uz??mumu vad?t?ji dom? par to, lai vi?iem b?tu vislab?kie
darbinieki - patst?v?gi, kompetenti, ar augstu atbild?bas saj?tu un daudz?m
cit?m lietder?g?m ?pa??b?m. Bet, lai t?dus darbiniekus dab?tu ir j?veic
?oti liels darbs. ?im darbam ir j?s?kas uz??muma iek?ien?. Nav noteiktu
likumu vai priek?nosac?jumu k?dam ir j?b?t ide?lam darbiniekam, jo katram
vad?t?jam ir savi priek?stati un pras?bas attiec?b? uz labu darbinieku.
Veicot darbinieku atlasi, pirmais iespaids paliek kopum? par cilv?ka
?pa??b?m un zin??an?m, bet darbs it k? paliek tikai otraj? pl?n?.
Pats galvenais un b?tisk?kais priek?nosac?jums ir un paliek darbinieku
noz?me uz??mum?. ?odienas apst?k?os darbiniekiem vajadz?tu apzin?ties, ka
vi?i ir svar?gs faktors vis? ra?o?anas proces?. Uz??muma pe??a un pa?u
darbinieku labkl?j?ba ir atkar?ga no vi?u darba ra??guma. Tas noz?m?, ka
vad?t?jam ir j?nodro?ina darbinieku t?l?ka izgl?to?ana, pilnveido?ana. Ja
b?s ?? savstarp?j? sapratne starp darbinieku un darba dev?ju, tad tas
noteikti sekm?s uz??muma att?st?bu un l?dz ar to paaugstin?sies ekonomiskie
un soci?lie r?d?t?ji valst?.
Savu person?lu s?kam veidot jau tad, kad apzin?mies k?di speci?listi
mums ir nepiecie?ami un kad izv?lamies darbiniekus, kas liecina par to, ka
uz??mums att?st?s. Pie?emot darb? jaunus darbiniekus, ir ?oti svar?gi
nek??d?ties un izdar?t pareizo izv?li. Ir j??em v?r? ne tikai profesion?l?
kvalifik?cija, bet ar? person?bas iez?mes un cilv?ka priek?stati par
v?rt?b?m.
Labi apm?c?ts un motiv?ts darbinieks ir b?tisks priek?noteikums
t?l?kai ekonomiskai izaugsmei. Person?la apm?c?bas proces? nepiecie?ams
apg?t komunik?cijas prasmi, sp?ju str?d?t darba grup?s, apg?t rad?t prasmi,
konfliktu nov?r?anas mened?mentu un l?mumu pie?em?anas iema?as.
Arvien vair?k cilv?ku saprot, ka visai profesion?lajai karjerai ar
vienreiz ieg?tu profesion?lu kvalifik?ciju m?sdienu un n?kotnes main?gajos
apst?k?os diezin vai pietiks. Ta?u ar ??s probl?mas apzin??anu ir par maz,
nepiecie?ams ar? kaut ko dar?t lietas lab?.
Ir daudz uz??mumu, kuros person?la veido?ana beidzas ar to, ka
darbinieki ir pie?emti darb?, tie n?k uz darbu un viss ir k?rt?b?. T?da
attieksme pie nek? laba nenoved?s. Vad?t?jam j?saprot, ka person?la
veido?ana ir ilgsto?s process. Tam j?b?t aktu?lam visu uz??muma
past?v??anas laiku.
Optim?lu attiec?bu nodibin??ana starp p?rvaldniekiem un padotajiem -
t? ir viena no svar?g?kaj?m soci?li psiholo?iskaj?m probl?m?m, kas liel?
m?r? veido vad??anas procesu rezult?tus. Ir konstat?ts, ka pretrunas, kuras
rodas darbinieku saskarsmes proces?, rada darba ra??guma samazin??anos
vismaz par 30% (!). Savuk?rt, - person?la motiv?cija optim?lu savstarp?jo
attiec?bu apst?k?os to palielina par apm?ram t?du pat procentu.
Statistikas dati liecina, ka 30% Latvijas str?d?jo?o izj?t gar?gu
stresu darba viet?. Tas noz?m?, ka tre?? da?a nestr?d? produkt?vi.
Vad?t?jam ir j?rada viss lai nov?rstu ??du situ?ciju sav? uz??mum?, br?va
gaisotne, kas ?auj darbiniekiem norm?li str?d?t un maksim?li izmantot savas
sp?jas. Protams ar norm?liem darba apst?k?iem vien nepietiek. Vad?t?jam
j?dom? ar? par darbinieku atalgojumu, kas ir ?oti svar?gi priek?
str?d?jo??, ta?u ar algas paaugstin??anu vien ar? nekas neb?s l?dz?ts.
Visam ir j?b?t sabalans?tam.
1. Person?la vad?bas teor?tiskais skaidrojums psiholo?isk? aspekt?
1. Person?lvad?bas b?t?ba, noz?me un strukt?ra
K? past?v?gs zin?tnes un m?c?bu virziens person?la vad??ana ir
sal?dzino?i jauna discipl?na, kas par?d?j?s mened?menta ietvaros. Person?la
vad??anas veido?an? un att?st?b? piedal?s da??d?s sabiedrisk?s zin?tn?s –
ekonomika, ties?bas, soci?l? psiholo?ija, sociolo?ija. To savstarp?jo p??u
rezult?t? veidojas un pilnveidojas visda??d?k?s person?la vad??anas
tehnolo?ijas. Shematiski person?la vad??anas un citu soci?lo zin?t?u
savstarp?j?s saist?bas par?d?t? 1.att?l?.
Person?la vad??ana Person?la vad??ana
1. att. Person?la vad??anas saist?ba ar cit?m sabiedrisk?m zin?tn?m.
(Cvetajev, 5)
Lai sasniegtu izvirz?tus m?r?us organiz?cija izmanto resursus un to
starp? atrodas ar? cilv?ku resursi. Cilv?ku vad??ana ir jebkuras
organiz?cijas vad??anas komponents, kop? ar materi?lo, dabas resursu
vad??anu. Tom?r p?c savam raksturiez?m?m cilv?ki b?tiski at??iras no
jebkuriem citiem izmantojamiem resursiem t?tad tie prasa ?pa?as vad??anas
metodes.
Pirmk?rt, cilv?kiem piem?t intelekts, vi?u reakcija uz ?r?jo ietekmi
(vad??anu) ir emocion?li apzin?ta, nevis meh?niska. Tas noz?me, ka
mijiedarb?bas process starp organiz?ciju un darbinieku ir divpus?ja.
Otrk?rt, cilv?ki ir sp?j?gi past?v?gi pilnveidoties un att?st?ties.
Uzsakot darba dz?vi vi?i ieg?st profesion?l?s iema?as, kuras pilnveidojas
visas karjeras garum?. M?sdien?ga strauja zin?tniski tehnisk? progresa
apst?k?os, kad tehnolo?ijas un paral?li tiem profesion?las iema?as noveco
da?u gadu laik?, darbinieku sp?ja past?v?gai att?st?bai ir viens no
vissvar?g?kajiem jebkuras organiz?cijas efektivit?tes paaugstin??anas
avots.
Tre?k?rt, cilv?ku darba dz?ve ilgst m?sdien?g? sabiedr?b? 30-50 gadu
un tas noz?m? ka organiz?cijas un indiv?da attiec?bas var b?t ilgsto?as.
Francij? cilv?ks str?d? vien? uz??mum? vid?ji 16 gadu (?ek??a, 32). Pat bez
attiec?giem datiem par m?su valsti var pie?emt domu, ka tie ir l?dz?gie, jo
vair?k iedz?vot?ju zemas mobilit?tes d?? cilv?ki vien? organiz?cij? var
str?d?t ar? ilg?ku laiku.
Ceturtk?rt, at??ir?b? no citu ra?o?anas resursu cilv?ki vair?kum?
n?k uz organiz?ciju apzin?ti ar noteiktiem m?r?iem un sagaida no
organiz?cijas pal?dz?bu (iesp?ju) ?os m?r?us realiz?t. Darbinieka
apmierin?t?ba ar attiec?b?m ar organiz?ciju ir t?ds pats nepiecie?ams
nosac?jums lai turpin?t ??s attiec?bas k? organiz?cijas apmierin?t?ba ar
darbinieku. (?ek??a, 32)
P?d?ja bet nemazsvar?g? cilv?ku resursu ?patn?ba ir katra atsevi??a
cilv?ka unikalit?te. Neeksist? divi absol?ti vien?di indiv?di. T?p?c,
da??du organiz?cijas locek?u reakcija uz vienu un to pa?u vad??anas metodi
var b?t pavisam at??ir?ga.
Augst?k min?tas specifikas d?? person?la vad??ana ir ?pa?s darb?bas
veids, kas prasa speci?lo funkciju izpildi un ?pa?u rakstura ?pa??bu
esam?bu ar to nodarbin?tiem cilv?kiem. Cilv?ku vad??ana prasa rado?o
pieeju, individualiz?ciju un visu l?mumu pie?em?anas ilgtermi?a
