zin??anu l?menim un apmierina ar? vi?a izvirz?t?s pras?bas attiec?b? uz
darba samaksu. Parakstot darba l?gumu, vi?? uz laiku aiziet no kop?j? darba
mekl?t?ju p??a, bet vi?? neaiziet no visp?r?j?m ekonomiskaj?m attiec?b?m.
Main?s tikai probl?mu raksturs: darba dev?jam tagad ir viena galven?
probl?ma – k? pan?kt, lai ?is darbinieks dotu iesp?jami augst?ku darba
ra??gumu un tai pa?? laik? ar? atbilsto?u kvalit?ti; darbiniekam – k?
sa?emt pret? maksim?li vair?k vi?u apmierino?us darba apst?k?us.
Tradicion?lais uzskats ir – ja darbinieks sa?em algu, t?tad vi?am ir
j?b?t apmierin?tam un, ja vi?? t?ds nav, tad vi?u var atlaist, viet?
pie?emot citu. ?is gan ir visai primit?vs situ?cijas izkl?sts, bet dz?v?
m?s visbie??k sastopamies tie?i ar ??du filozofiju.
Cilv?ce sav? att?st?bas gait? ir izgudrojusi vairumu veidu, k? stimul?t
cilv?ka darbu, tom?r apskat?sim t?s pamatmotiv?cijas, kuras darbiniekam var
rasties darba proces?:
- darba alga,
- veicam? darba saturs,
- darba intensit?te,
- darbinieku ties?bu aizsardz?ba,
- uz??mum? valdo?? k?rt?ba,
- administr?cijas attieksme pret darbinieku,
- kolekt?v? valdo??s savstarp?j?s attiec?bas,
- kvalifik?cijas paaugstin??anas iesp?jas.
Run?jot par terminolo?iju – atalgojumu nosac?ti var sadal?t ?r?j? un
iek??j?. ?r?jais – t? ir samaksa par darbu, alga, kuru m?s katrs par savu
darbu sa?emam; iek??jais atalgojums - tie ir uzmundrin?jumi, izvirz??ana
pa karjeras k?pn?m, pr?mijas par labi paveiktu darbu.
Darba alga ir visnota? viens no svar?g?kajiem faktoriem, kas vada
darbinieku. Jebkur? indiv?ds v?las sa?emt t?du darba algu, kura apmierin?tu
vi?a gar?g?s un materi?l?s vajadz?bas.
Visizplat?t?k?s un tradicion?l?k?s samaksas formas ir vai nu par
nostr?d?to laiku vai ar? gabaldarba samaksa. Pirmaj? gad?jum? darbinieks
sa?em algu par savu pien?kumu izpildi k?d? noteikt? laika posm? un samaksas
lielums pieaug tie?i proporcion?li ?im laikam. Turpretim, eksist?jot
gabaldarba samaksai, darbinieks sa?em k?du noteiktu summu par katru
produktu vai darin?jumu, kas n?cis no vi?a rok?m. Jo vair?k vi?? ir
izdar?jis, jo liel?ka b?s naudas summa, ko vi?? par to sa?ems. Abi ?eit
piemin?tie samaksas veidi ir diezgan primit?vi, jo gad?jum? ja vien?
uz??mum? darbinieks sa?em algu par nostr?d?to laiku, bet otr? tie?i par
t?du pa?u darbu tiek maks?ta gabaldarba samaksa, tad kur? b?s ieinteres?ts
dar?t vair?k? Un vai gan visu m?s varam nov?rt?t “gabalos”? Kur tad paliek
cilv?ki, kas veic intelektu?lo darbu, kuru smadzenes dod mums savus
“produktus”, kurus m?s nevaram nov?rt?t ”gabalos”.
M?sdien?s arvien liel?ku izplat?bu ieg?st jaunas darba samaksas
metodes. Liela da?a no sa?emam?s algas ir atkar?ga no darbinieka person?g?
ieguld?juma uz??mum?, kur? vi?? str?d?, k? ar? no uz??muma kop?j?
ekonomisk? st?vok?a, no t? pe??as vai zaud?jumiem.
?? samaksas forma ir cie?i saist?ta ar vad?t?ju v?lmi p?c iesp?jas
vair?k ieinteres?t darbiniekus uz??muma, kur? vi?i str?d?, uzplaukum? un ne
tikai savu person?go darba rezult?tu uzlabo?an?.
Veicam? darba saturs – tas ar ko darbiniekam n?kas nodarboties sav?
darba viet?. ?is ir nenoliedzami pietiekami svar?gs cilv?ka r?c?bas
motiv?cijas paveids, no veicam? darba satura un darbinieka attieksmes pret
to ir atkar?gs darba rezult?ts un darbinieka cent?ba izpildot konkr?to
darbu. ?oti liela noz?me ir tam, vai m?s dar?m darbu, kur? mums pat?k,
darbu, kuru esam pa?i izv?l?ju?ies, apguvu?i un izpratu?i vai ar? m?su
ikdienas darbs ir tikai apst?k?u sakrit?bas izv?l?ts vai ar? mums uzspiests
no ?rpuses. Svar?gi ir, vai m?s g?stam mor?lu gandar?jumu no padar?t?
darba, vai ar? tas mums ir tikai veids k? nopeln?t naudu savu ikdienas
fiziolo?isko vajadz?bu apmierin??anai.
Darba intensit?te ir svar?gs m?su r?c?bu virzo?s faktors izv?loties
darbu. Darba re??ms, kur? mums n?ksies str?d?t, piep?le, kuru n?ksies
pielikt, lai izpild?tu uztic?tos pien?kumus. Darba dienas intensit?te – vai
j?str?d? b?s pilna diena ar past?v?gu slodzi vai ar? b?s iesp?jami
atslodzes br??i, tos v?l?k kompens?jot ar intens?v?ku darbu. Visi ?ie
faktori ietekm? m?su izv?li.
Darbinieku ties?bu aizsardz?ba. M?su izv?li ietekm? ar? apst?k?i, vai
uz??mum?, kur? gatavojamies str?d?t, darbiniekiem tiek nodro?in?ta
pietiekama soci?l? aizsardz?ba, vai ir iesp?jams izvair?ties no savu
ties?bu ierobe?o?anas. Svar?ga ir uz??muma attieksme pret darbinieku, t?
nodro?in??ana ar nepiecie?amajiem servisa pakalpojumiem.
Pieminot uz??mum? valdo?o k?rt?bu k? vienu no pamatmotiv?cij?m, es
run?ju par darba discipl?nas un t?s iev?ro?anas pras?b?m uz??mum?. Svar?gs
ir uz??muma darb?bas kop?jais modelis, vai tur valda stingra k?rt?ba, kura
ir visiem viena, vai ar? discipl?na attiecas tikai uz k?du noteiktu
darbinieku sl?ni.
Administr?cijas attieksme pret darbinieku, citiem v?rdiem sakot –
uz??muma vad?bas modelis. Vai uz??mum? valda autoritat?va k?rt?ba, kura
ietver sev? stingru kontroli un vienpersonisku l?mumu pie?em?anas k?rt?bu,
vai ar? uz??mums tiek vad?ts, izmantojot demokr?tiskas vad?bas metodes,
kuru ietvaros notiek kop?ga l?mumu pie?em?ana, to kop?ga apsprie?ana un
objekt?va kontroles meh?nisma ievie?ana. Tas viss ietekm? attieksmi pret
darbu, ieinteres?t?bu darba galaizn?kum? un attieksmi pret uz??mum? valdo?o
discipl?nu.
Kolekt?v? valdo??s savstarp?j?s attiec?bas rodas darba proces? un t?s
ir atkar?gas no ?oti daudziem faktoriem – s?kot ar visp?rcilv?ciskiem,
t?diem k? katra cilv?ka komunikabilit?te, atrais?t?ba pret citiem,
kolekt?va kop?j? sast?va (vecuma, dzimuma faktori) l?dz pat pa?am darba
procesam, administr?cijas attieksmei, vad?bas modelim un darbu raksturam.
Ja kolekt?v? str?d?jo?ie ir ar diametr?li pret?jiem temperamentiem, dz?ves
uzskatiem un ar? da??du attieksmi pret veicamo darbu, tad produkt?vu darbu
no ??da kolekt?va pan?kt b?s ?oti gr?ti. Cilv?ks ir t?da b?tne, ka
apk?rtnei un p?r?jiem cilv?kiem, kuri ir vi?am visapk?rt ir ?oti liela
ietekme uz vi?a darba galaizn?kumu. Nenoliedzami, ka pat?kam?k m?s j?tamies
kolekt?v?, kur? valda satic?ba un savstarp?ja uztic??an?s. Un, ja
izv?loties darbu, nok??sim mums sve?? kolekt?v?, tad jau tas vien var
kalpot k? motiv?cija, un diezgan pamatota motiv?cija, m?su darba zemajai
kvalit?tei, sliktajai pa?saj?tai un visp?r?jai diskomforta saj?tai.
K? ?oti svar?gu apst?kli izv?loties darbu es gribu nobeigum? min?t
iesp?ju izp?ti izvirz?ties pa karjeras k?pn?m, iesp?ju uz person?go
izaugsmi, pa?izteik?anos. Tas, cik ?is apst?klis ir svar?gs un noz?m?gs,
protams b?s atkar?gs no katra konkr?t? indiv?da amb?cij?m un iek??j?s
nepiecie?am?bas p?c ?o vajadz?bu realiz?cijas. Svar?gi ir, lai b?tu iesp?ja
indiv?dam rado?i darboties, sevi izteikt. Apvelt?ti ar pr?tu un izt?li,
vairums no mums nevaram uz ilgu laiku samierin?ties ar eso?ajiem
apst?k?iem, m?s tiecamies tos p?rvar?t, rado?i p?rveidojot, liekot liet?
savas zin??anas un dz?ves pieredzi. Ja m?sos eso?ais potenci?ls nevar
izv?rsties, tas tiek bremz?ts un tam tiek liegta sp?ja rad?t, m?su iek?ien?
var mosties agres?vi impulsi, pieaugt griba izn?cin?t jau rad?to un zust
interese pret darbu ko dar?m.
?odien s?k rasties jaunas darba stimul?cijas metodes, kuru rezult?t?
darbinieki person?gi piedal?s uz??muma pe??as sadal?, izj?t l?dzdal?bu
pan?kumu g??an?. Vairumam no mums nepietiek tikai ar augo?u materi?lo
labkl?j?bu, m?s gribas justies ar? k? da?a no kop?jiem pan?kumiem, gribam
justies k? l?dzatbild?gi, gribam tikt uzklaus?ti un nov?rt?ti, gribam just
apk?rt?jo cie?u.
Visi ?ie it k? s?kumi ietekm? gan m?su izv?li, gan t?l?kaj? darba
proces? nosaka m?su darba rezult?tu un kvalit?ti. Protams, ka ikviena no
iepriek?min?taj?m pamatmotiv?cj?m, kas nosaka m?su izv?li darba mekl?jumos
ir subjekt?va un atkar?ga no katra indiv?da temperamenta un piel?go?an?s
sp?j?m. Viens var produkt?vi str?d?t neizj?tot vajadz?bu p?c cie?a un
salied?ta kolekt?va, otram turpretim tas varb?t ir viens no galvenajiem
darba rezult?tu ietekm?jo?iem faktoriem.
1.3. Person?la vad??ana motiv?cijas kontekst?
Cit?ts “Sal?dzin?jum? ar jebkuru citu vad??anas jomu visvair?k
uzrakst?ts un visvair?k teoriju pied?v?ts par motiv??anas t?mu. Tom?r daudz
no ?? materi?la ir teor?tisks un maz der?gs vid?ja l?me?a vad?t?jam.”
(Hemfriz, 49)
Motiv??ana ir darbinieku stimul??ana izv?l?ties k?du no r?c?bas
alternat?v?m, lai sasniegtu organiz?cijas un person?gos m?r?us.
Katram uz??mumam, kur? ir ieinteres?ts ra??gi str?d?t un ilgsto?i
past?v?t, b?tiska loma ir motiv?cijas procesam. Ja darbinieks uz??mum? b?s
motiv?ts, vi?am noteikti b?s cita attieksme pret darbu, k? ar?
ieinteres?t?ba uz??muma att?st?b?.
M?sdien?g? merkantilaj? sabiedr?b? uz jaut?jumu: “K?p?c J?s
str?d?jiet?” – vair?kums no mums ilgi nedom?jot atbild?s: “T?p?c ka man par
to maks?”. Tom?r, ja ?o pa?u jaut?jumu uzdod nedaudz p?rveidot? form?:
“K?p?c J?s str?d?jiet dotaj? amat? vai dotaj? organiz?cij??” – atbildes b?s
visda??d?k?s: no “T?p?c ka tuvu m?j?m” l?dz “Jo tas ir mans aicin?jums”. Un
tad materi?listi (“Jo te man maks? vair?k nek? cit?s viet?s”) var palikt
maz?kum?. Pa?laik Zemes iedz?vot?ju liel?k? da?a ir atkar?ga no algot?
darba k? ien?kumu pamat?vota. Neskatoties uz materi?lo bag?t?bu milz?gu
pieaugumu p?d?jos 150 gados, pat visatt?st?t?ko valstu iedz?vot?jiem
bezdarbs noz?m? iev?rojami zem?ku dz?ves l?meni nek? “vid?jas” dotaj?
sabiedr?b?. Nav br?nums, ka vair?kums zin?tnieku, kas nodarbojas ar darba
motiv?cijas p?t??anu, un uz??mumu vad?t?ji uzskata, ka cilv?ki str?d?
vispirms materi?l? atalgojuma d??. Tom?r viedok?i at??iras, kad tiek
pacelts praktisk?ks jaut?jums: “Kas liek cilv?kiem str?d?t produkt?vi,
veltot visu sevi ?im darbam?” Eksist? ?oti daudz teoriju, kas m??ina
atbild?t uz ?iem jaut?jumiem un izskaidrot darba motiv?cijas meh?nismu, bet
nevienai no t?m v?l neizdev?s iekarot pasauli. (?ek??a, 33)
?? darba autore m??in?s izp?t?t ar person?lu vad??anu saist?tus jaut?jumus
tie?i darba motiv?cijas kontekst?, jo uzskata, ka par ?o probl?mu un t?s
noz?m?gumu Latvij? v?l viena viedok?a. Var pat teikt, ka daudz?s
organiz?cij?s v?l joproj?m saglab?jas vecie uzskati.
Kad run? par ?r?jiem mot?viem un motiv?ciju, tad saprot ar to vai nu
