apst?k?us (aktu?lus nosac?jumus, kas ietekm? darb?bas efektivit?ti) vai nu
kaut k?dus ?r?jus faktorus, kas ietekm? l?muma pie?em?anu un mot?va sp?ku
(atalgojums un tml. ); taj? skait? ietilpst ar? t? noz?m?ga loma l?mumu
pie?em?an? ko pats cilv?ks pie??ir ?iem faktoriem. ?ajos gad?jumos lo?isk?k
run?t par ?r?ji stimul?jamo vai ?r?ji organiz?to motiv?ciju, pie t?
saprotot ka apst?k?i, nosac?jumi, situ?cija k??st noz?m?gi motiv?cijai
tikai tad, kad k??st noz?m?gi cilv?kam vajadz?bu un v?lmju apmierin??anai.
T?p?c ?r?jiem faktoriem motiv?cijas proces? j?transform?jas par iek??jiem.
(Iljin, 68)
Pirmais etaps – prim?ra (abstrakta) mot?va veido?ana. Tas sast?v no
person?bas vajadz?bas izveido?anas un pamudin??anas mekl??anas aktivit?t?m.
Lai vajadz?ba (organisk? nepiecie?am?ba) p?rtaptu par person?bas vajadz?bu
nepiecie?ams lai cilv?ks to izprastu, pie?emtu, padar?tu t?s likvid??anu
par sev noz?m?gu. Otrk?rt ir nepiecie?ams, lai ?? vajadz?bas apzin??an?s
izrais?tu k?das sp?c?g?s nepat?kam?s izj?tas, diskomfortu, lai savuk?rt
pamudin?t v?lmi t?s izbeigt t?tad s?kt akt?vi darboties un atrast attiec?gu
veidu k? izvair?ties no diskomforta saj?tas. Ja p?rdz?vo?ana v?l nav
pietieko?i intens?va t? nek??st par mot?vu.
T?d?j?di vajadz?ba k? akumulators uzl?d? ar ener?iju visu turpm?ku cilv?ka
mekl??anas aktivit?ti. (Iljin, 75)
Neap?aub?mi, ka uzved?ba un cilv?ku r?c?ba tiek motiv?ta ar vajadz?b?m,
kas prasa apmierin?jumu. Lai nodro?in?t ?o apmierin?jumu ir j?zina pa?as
vajadz?bas. Neviens nedara to, kas nav vajadz?gs. Ja vajadz?bas paliek
neapmierin?t?s m?s apzin?ti vai zemapzi?? uzst?d?m m?r?i un veicam pareizas
darb?bas ?? m?r?a sasnieg?anai.
Gr?t?ba sl?pjas t?d? apst?kl?, ka cilv?ku vajadz?bas main?s stihiski
vai t?d?? ka tika apmierin?tas vai t?p?c ka to vienu viet? atn?k citas
svar?g?k?s. M?s v?rojam citu uzved?bu, izdar?m secin?jumus un pie??mumus
par vi?u vajadz?b?m.
Daudzie vad?t?ji k??das, kad m??ina motiv?t apmierinot visas pie?emtas
vajadz?bas.
Uz cilv?ku motiv?ciju iedarbojas daudzie faktori – atalgojums, darb?bas
nov?rt??ana, profesion?l? att?st?ba un izaugsmes perspekt?vas, kop?j?s
kult?ras l?menis.
Darbinieka sp?ja pild?t profesion?los pien?kumus nosaka:
- vi?a potenci?ls, kad vi?? iest?j?s organiz?cij?;
- t? profesion?l? apm?c?ba, ko vi?? sa?em organiz?cij?;
- vi?a fiziskais un mor?lais st?voklis, kas savuk?rt ir atkar?gs no
veselas virknes faktoru, taj? skait? ar? no materi?la atalgojuma
lieluma;
- v?rt?jums, ko darbinieks sa?em no organiz?cijas jebkur? veid?, gan
form?la attest??ana gan vad?t?ja ikdienas r?kojumi.
T?d?j?di, cilv?ku resursu vad??ana sast?v no organiz?cijai vajadz?ga
person?la atlases un saglab??anas, t? profesion?las apm?c??anas un
att?st??anas, katra darbinieka darb?bas v?rt??anas, kas ?auj kori??t vi?a
uzved?bu, person?la atalgo?anu. (?ek??a, 77)
Motiv?cija noz?m? darbinieku stimulu un vajadz?bu identifik?ciju un
sapra?anu (k? integr?tu j?tu un pr?ta savstarp?jas iedarb?bas rezult?tu).
Vad??anai nepiecie?ams nostiprin?t uz m?r?a sasnieg?anu orient?tus
pozit?vas darbinieku darb?bas. Un nep?rprotami darbinieku motiv?cijas
pak?pe paaugstin?sies, ja tiem tiks uzst?d?ti skaidri un konkr?ti m?r?i.
Praktiski visa apzin?ta cilv?ku uzved?ba tiek motiv?ta vai pamatota
ar konkr?tiem iemesliem. Mened?era darbs sast?da no t? lai noteikt
darbinieku mudin?jumus (stimulus) un vajadz?bas un motiv?jot darbiniekus
novirz?t to r?c?bu uz nost?d?ta uzdevumu sasnieg?anu.
?aj? noda?? autore izskata motiv?cijas lomu organiz?cijas m?r?u
sasnieg?an?. Shematiski motiv?cijas modelis par?d?ts att?l?.
X.att. Motiv?cijas modelis (Njustrom, 108)
Indiv?da iek??jie pamudin?jumi un vajadz?bas veido sasprindzin?jumu, kuru
ietekm? ?r?j? vide.
?? jaut?juma izejas punkts ir darbinieka vajadz?bu apzin??an?s.
Vispirms autore apskata tradicion?l?s pieejas pie pamudin?jumu un vajadz?bu
klasifik?cijas, kur?s tiek analiz?ta darbinieku iek??jo vajadz?bu ietekme
un vi?u uzved?bu. P?c tam tiks apskat?tas indiv?du uzved?bas noregul??anas
metodes pielietojot ??s vajadz?bas apmierino?os veicin?jumus. Nobeigum?
tiks analiz?ts m?r?u uzst?d??anas process un to loma organiz?cijas
darbinieku motiv?cij?.
Pamudin?jumu izmanto?ana vad??an?.
Motiv?cijas pamudin?jumi b?tisk?s at??ir?bas prasa no mened?eriem katra
darbinieka attieksmes pret darbu sapra?anu, kas ?auj efekt?vi izmantot
individu?lo pieeju. Piem?r?m, uz sasniegumiem motiv?tam cilv?kam uzst?dot
uzdevumu ir j?izskaidro ?pa?as ar t? izpildi saist?tas gr?t?bas. Ar
kompetenci motiv?tam darbiniekam var uzdod analo?isku uzdevumu, bet
mened?erim j?liek akcents uz pras?bu izpild?t to ar visaugst?ko kvalit?ti.
V?lams lai mened?eris run?tu ar katru darbinieku “vi?a valod?”.
Pamudin?jumu noteik?anai var tikt pielietota darbinieku psiholo?iska
test??ana, bet vislab?k? to identifik?cijas metode ir tie?a nov?ro?ana.
M?su nabadz?gaj? sabiedr?b?, kur ir daudzas neatrisin?tas sadz?ves
probl?mas valda uzskats - jo vair?k maks?s, jo lab?k str?d?s - ne vienm?r
ir pareizs. Ja darbinieki b?s sa??mu?i vien?du atl?dz?bu, tas neb?t
nenoz?m?, ka attieksme pret darbu vi?iem b?s vien?da, jo k?dam varb?t ir
daudz svar?g?ks br?vais laiks, atzin?ba, iesp?jas lab?k, rado??k str?d?t.
Latvijas mazo un vid?jo uz??mumu ?pa?nieki un vad?t?ji visbie??k t?s
stimul??anas formas, kuras saist?tas ar darb apst?k?u uzlabo?anu,
darbinieku apm?c?bu un pabalstiem. P?c p?t?juma datiem redzams, ka izdev?bu
atp?sties darbiniekiem pied?v? tikai 40% uz??mumu. Gandr?z divas tre?da?as
uz??m?ju neizmanto iesp?ju da??dot samaksu atkar?b? no izgl?t?bas l?me?a,
jo uzskata, ka galvenais nav tas, cik efekt?vi un produkt?vi vi?? str?d?.
Tikpat daudz ir to uz??mumu, kuri atsak?s no kolekt?vu l?gumu sl?g?anas ar
darba ??m?jiem un neparedz dar?t to ar? turpm?k. Darbinieku apdro?in??ana,
ar? madic?nisk?, tiek ?stenota tikai katr? sestaj? uz??mum?.
Psihologi ir ar? atzinu?i, ka at??ir?bas uztver? atkar?gas no
darbinieku vecuma. Vec?ka gada g?juma cilv?kiem ir izteikt?ka atbild?bas
saj?ta, bet jaunie?us vair?k interes? - kas man par to b?s.
Izv?rt?jot motiv?ciju un motiv?cijas iesp?jas Latvij? nevar non?kt pie
viena konkr?ta atzinuma, ka j?dara tie?i t? un ne sav?d?k. Pamatvilcienos
var non?kt tikai pie sl?dzieniem, kuri vad?t?jiem b?tu j?iev?ro, lai
sekm?tu sava uz??muma att?st?bu un veicin?tu darbinieku labkl?j?bu.
Darba gandar?jums ir atkar?gs ne tikai no darba, bet ar? no mikroklimata
uz??mum?;
lielu lomu sp?l? kontakti ar priek?nieku, jo tas veido cilv?cisk?s
attiec?bas;
ir j?atz?st darbinieka cilv?cisk?s v?rt?bas;
motiv?cija paredz gar?go, fizisko sp?ju un sp?ku izmanto?anu nosprausto
m?r?u ?steno?anai, t?d?? darbiniekiem, kas izr?da interesi par savu
profesion?lo darb?bu j?rada apst?k?i, lai vi?i var?tu realiz?t un pielietot
savas rado??s sp?jas;
ir j?atsak?s no principiem, kas paredz darba ?auru specializ?ciju;
m?r?tiec?gi j?papla?ina izpild?t?ju atbild?ba, uzticot vi?iem piem?ram,
pa?kontroles, patst?v?gas materi?lu pas?t?jumu, saskarsmes ar pat?r?t?jiem,
pas?t?t?jiem funkcijas. Visi ?ie faktori rad?s liel?ku interesi par darbu.
darbs j?organiz? t?, lai indiv?dam b?tu iesp?ja p?rvar?t savas person?bas
v?j?s puses un pilnveidoties ar? ikdienas darba ritum?.
1. Motiv?cijas teoriju referat?v? anal?ze un sal?dzin??ana
Cilv?ku vajadz?bas
Vad?bas uzman?ga attieksme pret organiz?cijas darbiniekiem (cilv?ku
resursu uztur??ana) labv?l?gi iedarbojas uz darbinieku produktivit?tes
rad?t?jiem un attiec?gi uz gandar?jumu no darba. Vispirms ir j?noteic
visnoz?m?g?k?s darbinieku vajadz?bas. (Njustrioms, 112)
Ir paz?stamas vair?kas cilv?ku vajadz?bu klasifik?cijas metodes.
Visvienk?r??kais ir izdal?t pamata fiziolo?isk?s jeb pirmatn?j?s un
psiholo?isk?s jeb sekund?r?s vajadz?bas. Fiziolo?isk?s vajadz?bas iek?auj
sev? nepiecie?am?bu ?st, dzert, gul?t, elpot utt. Tas veidojas no dz?ves
pamatnosac?jumiem un ir kritiski svar?gi cilv?ku fiziskai eksistencei,
tatad tiem ir univers?lais raksturs.
Sekundaram vajadz?b?m ir abstraktais raksturs, jo te iet runa dr?z?k
par pr?ta un gara pras?b?m nek? cilv?ka ?erme?a. Vair?kas no ??m vajadz?b?m
att?st?s kam?r cilv?ks aug – pa?cie?a, pien?kuma saj?ta, sacens?ba,
pa?apliecin??an?s, ka ar? pieder?bas saj?ta, v?l??anas m?l?t un b?t
m?l?tam. ?pa?i sekundar?s vajadz?bas sare??? mened?eru motiv?cijas p?les ,
jo praktiski katra vi?u darb?ba ietekm? vispirms sekundaras vajadz?bas.
(nustroms, 113)
Sekundaras vajadz?bas ir daudz individu?l?ks nek? pirmatn?j?s. K?ds
tiecas pie pa?cie?as un cilv?ku ad??anas, cits dod priek?roku pak?auta
lomai un ?auj kol??iem izr?d?t iniciat?vu. Uzved?bas anal?z? neb?tu nek?du
probl?mu, ja indiv?da r?c?ba noteikta laik? b?tu vienas atsevi??as
vajadz?bas rezult?ts, tom?r tas gad?s ?oti reti. Visu tipu vajadz?bas un
pamudin?jumi ietekm? viens otru t?, ka darbinieka motiv?cija atsevi?ki
pa?emt? moment? ir daudzu da??du sp?ku kombin?cija. V?l vair?k, da?as
indiv?du vajadz?bas ir tik “nomask?tas”, ka t?s nesp?j “at?ifr?t” ne tikai
darbinieka tie?ais priek?nieks, bet ar? pieredz?jo?s psihologs. Tas viss
?oti sare??? motiv??anas procesu. Piem?ram, neapmierin?ts darbinieks bie?i
vien uzr?da k? iemeslu ac?mredzamo (vi?apr?t zemo algu), bet ?sts iemesls
var b?t pavisam cits.
Apkopojot visu iepriek?teikto var secin?t, ka sekund?ras
probl?mas:
- ir noteiktas ar indiv?da pieredzi;
- ir individu?las p?c veida un intensit?tes;
- k? likums nevar tikt atdal?tas, parasti mijiedarboj?s;
- tiek gr?ti identific?jam?s;
- sal?dzinot ar fiziskam vajadz?b?m t?m ir pietieko?i abstrakts
raksturs;
- ietekm? cilv?ku uzved?bu.
Literat?r? parasti izdala tr?s cilv?ku vajadz?bu pamata teorijas:
A.Maslova, F.Gercberga un K.Alderfera teorijas. Autore izskat?s tos zem?k.
Tiek pie?emts ka t?s uzbuv?tas uz at?kir?bu starp pirmatn?j?m un sekundar?m
vajadz?b?m. Neskatoties uz k?du aprobe?ot?bu, cilv?ku vajadz?bu teorijas
veido stingru pamatu vairak att?st?t?m motivacijas model?m. (Nustroms,
114)
Saska?? ar amerik??u sociologa Abrahama Maslova teoriju cilv?ku
vajadz?bas ir at?kir?gas p?c savas intensit?tes un par?d?s noteikta sec?b?.